Sakarā ar lielu pieprasījumu tiek veidota otra atbalsta grupa cilvēkiem ar depresiju. Ja Tu dažreiz jūties nomākts, Tev ir skumji un dzīve liekas bezcerīga, tad šī grupa ir domāta Tev. Tiksimies brīvā, draudzīgā, nelielā līdz 10 cilvēku grupā. Tikšanās Rīgā, Elizabetes ielā 31 (3. stāvā). Gaidīsim gan sievietes, gan vīriešus, jebkura vecuma! Grupa notiks regulāri katru nedēļu, sestdienās vai svētdienās, plks. 13.00 (aptuveni trīs stundas). vadīs NATĀLIJA MOROZOVA, Klīniskā psiholoģe, krīzes intervences speciāliste un "Tavai Izaugsmei" mamma Ko var dot atbalsta grupa:
Ieeja par ziedojumiem (vēlams 5 EUR). No savas puses nodrošinām ar tēju, kafiju, uzkodām. Iepriekš obligāti jāpiesakās! Uzraksti brīvā formā vēstuli par sevi un to, kāpēc vēlies apmeklēt grupu un nosūti uz e-pastu: [email protected] |
- NATĀLIJA MOROZOVA
- KONSULTĀCIJAS
- Pirms vizītes
- Grāmata
-
LASĪTAVA
-
Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju”
>
- 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
- 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
- 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
- 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
- 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
- 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
- 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
- 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
- 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
- 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
- 11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
-
Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā"
>
- 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
- 2.daļa. Narcistisks raksturs
- 3.daļa. Depresīvs raksturs
- 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
- 5.daļa. Šizoīds raksturs
- 6.daļa. Paranoīds raksturs
- 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
- 8.daļa. Disociatīvs raksturs
- 9.daļa. Histērisks raksturs
- 10.daļa. Mazohistisks raksturs
- Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
- Kā pārvarēt krīzi
- Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
- Robežstāvokļa personības traucējumi
- Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
- Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
- Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
- EMDR terapija. Kas tā tāda?
- Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
- Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
- 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
- Par depresijas ārstēšanu
- Maldinoši uzskati par pašnāvību
- Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
- Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
- Kā pateikt NĒ?!
- Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
- Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
- Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
- Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
- Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
- Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
- Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
- Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
- 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
- Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
- Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
- Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
- Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
- Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
- Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
- Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
- Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
- Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?
-
Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju”
>