Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
    • KONSULTĀCIJAS
    • SMILŠU SPĒLES TERAPIJA
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
    • PSIHOLOĢISKĀ IZPĒTE
    • PSIHOLOGA DARBA PĀRRAUDZĪBA
  • TARASS IVAŠČENKO
    • Klātienes konsultācijas
    • Supervīzijas
  • MEITENE HAMELEONS
  • Aktuāli
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

Kā pateikt NĒ?!

Picture
Prasme pateikt Nē ir svarīga, pretēji mēs uzņemamies darbus, kuri mums nepatīk vai iztukšo, darām ietas, kurām mums nemaz nav laika vai arī ir jāziedo savas intereses, lai apmierinātu kāda cita vajadzības. Rezultātā krājas neapmierinātība, dusmas, mēs jūtamies izmantoti, cieš attiecības, mūsu ikdiena un pašu emocionālā un fiziskā pašsajūta.
 
Pateikt Nē var dažādos veidos, te ir pāris idejas:
 
  • Šobrīd neesmu pieejams/-a;
  • Šobrīd esmu savos darbos. Man nav iespējas Tev palīdzēt/tikties/turpināt telefona sarunu;
  • Piedod, es nevaru šobrīd runāt/ Tev palīdzēt;
  • Diemžēl man jāsaka Nē;
  • Paldies, ka iedomājies par mani, bet es nevaru šobrīd Tev palīdzēt;
  • Es labprāt Tev palīdzētu, taču šobrīd nevaru;
  • Šajā jautājumā es neesmu labākais palīgs/padomdevējs;
  • Es šo jomu nepārzinu. Lūdzu sameklē kādu citu palīgu/konsultantu;
  • Paldies, ka tik augstu vērtē mani, bet man jāsaka nē.
  • Es šobrīd nevaru uzņemties papildus darbus/saistības/atbildības;
  • Man šobrīd nav emocionālu/fizisku resursu, lai Tev palīdzētu;
  • Esmu noguris/-usi, tāpēc tieši tagad palīdzēt nevaru. Varam sarunāt citu dienu un laiku.
  • Man šobrīd nav brīva laika;
  • Mans laiks ir saplānots X uz priekšu. Šobrīd man jāsaka Nē;
  • Izklausās lieliski! Varam plānot aktivitāti/tikšanos/sarunu u.c. pēc nedēļas;
  • Es negribu. Paldies, ka piedāvāji;
  • Es negribu mīlēties, bet es labprāt samīļotos;
  • Nē!
 
SVARĪGI!
Ja otrs nepieņem Nē, visticamāk, Tavā priekšā ir cilvēks, kurš neciena Tavas vajadzības, laiku un robežas, kuram šķiet pieļaujami tās taranēt un uzvesties tādā veidā, lai Tu justos vainīgs, atbildīgs, nokaunējies u.tml. Šādas uzvedības mērķis ir panākt, lai tu tomēr izdari lūgto, citiem vārdiem sakot, ziedo savas vajadzības un vēlmes otra labā. Neizklausās godīgi vai ne?

Veselīga reakcija uz robežu taranēšanu ir sašutums, dusmas un neizpratne. Vēl vienu reizi atkārto Nē. Ja cilvēks turpina Tevi pierunāt, vainot, kaunināt, lūgties vai kā citādi uzvesties, kas provocē Tevī nepatīkamas izjūtas un vēlmi atkāpties no sava Nē (jeb savām vajadzībām, piem., vajadzības atpūsties, pabūt klusumā, pavadīt laiku ar ģimeni u.c.) pasaki, ka Tevi sadusmo un sāpina tas, ka otrs cilvēks neciena Tevi un Tavu laiku/vajadzības un informē viņu, ka Tava atbilde paliek nemainīga. Ja ir tāda iespēja, beidz sarunu un ej prom. Neiesaisties diskusijās, kurās Tev jāataisnojas vai jāpierāda, ka tavs Nē ir pamatots. Tev nevienam nekas nav jāpierāda. Tu drīksti teikt Nē arī bez jebkāda īpaši svarīga iemesla. Pacenties nekļūt verbāli agresīvs un nekavējoties beidz sarunu ar otru, ja agresīvs kļūst viņš!

Ja pamani, ka regulāri ziedojies citu labā un maini savus plānus atkarībā no citu vēlmēm un vajadzībām, esi viegli ietekmējams un manupulējams – iespējams esi līdzatkarīgais/-gā. Tādā gadījumā Tev būs jāpastrādā ar sevi nedaudz ilgāk un nopietnāk, lai justos brīvi un droši paust savas vajadzības un pateikt Nē. Un otrs par ko ir vērts padomāt šādā situācijā "Kā nākas, ka manā apkārtnē ir cilvēki, kuri mani neciena, nenovērtē, liek justies slikti pašam par sevi, manipulē ar mani vai pat ir emocionāli vardarbīgi?", "Kāpēc es pieļauju šādu izturēšanos pret sevi?".

Autore: sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova 


KONTAKTI:
Mob. tālr. 22137882
e-pasts: nataalija.m@gmail.com
Prakses vieta: Rīga, Brīvības iela 85 

Powered by Create your own unique website with customizable templates.