Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju.
7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
Realitāte: Bez šaubām, dzīves pieredze ir svarīga un ļoti nozīmīga katram cilvēkam, tā palīdz uztvert tagadni, reaģēt un rīkoties tieši tā, kā mēs rīkojamies, mūsu dzīves pieredze ir tā, kas mūs parada par tiem, kas esam šobrīd. Tiesa, tajā skaitā, tieši mūsu personiskā dzīves pieredze ir tā, kura mums nereti rada grūtības, bailes, kompleksus, emocionālus vai pat psihiskus stāvokļus, kurus patstāvīgi neizdodas pārvarēt. Tas izskaidrojams ar mūsu psihes pašsaglabāšanās mehānismiem jeb psihiskās aizsardzības mehānismiem, kuri nereti liedz mums iespēju objektīvi un aukstasinīgi izvērtēt radušās grūtības, īpaši, ja tās iesakņojušās un kļuvušas par mūsu personības daļu, piemēram, emocionāla nestabilitāte, hroniska trauksme, iracionālas bailes, psihosomatika, seksuālā disfunkcija u.c. Mūsu dzīves pieredze sastāv ne tikai no labā un noderīgā, tā sastāv arī no psihi traumējošas pieredzes, kura ietekmē mūsu dzīvi neatkarīgi no tā vai to apzināmies vai nē. Tieši šīs psihes īpatnības dēļ, ir situācijas, kad cilvēks nav spējīgs pats sev palīdzēt.
Lai speciālists spētu Jums palīdzēt vislabāk, tātad bez piesaistes personīgajām pagātnes bailēm, aizvainojumiem, neveiksmēm, aizspriedumiem, stereotipiem, personiskajām vajadzībām, automātiskiem un neobjektīviem vērtējumiem, traumatisko pieredzi un citu subjektīvo dzīves pieredzi, atbildīgi praktizējošs speciālists vairāku gadu garumā pats iziet intensīvu psihoterapijas kursu no paša sākuma līdz pat beigām. Bez tam, visas profesionālās darbības laikā speciālists šādus pašterapijas ciklus var iziet atkārtoti vairākas reizes, kā arī regulāri tiek apmeklētas supervīzijas, lai speciālista personīgā dzīves pieredze neietekmē viņa darba kvalitāti un efektivitāti. Speciālists strādājot ar klientu, nekad, nestrādā caur savu personisko dzīves pieredzi!
Balstīšanās personīgajā nevis profesionālajā pieredzē ne tikai palīdzību padara neefektīvu, bet pat bīstamu klienta psihei. Visticamāk esat dzirdējuši sašutušu cilvēku stāstus par neveiksmīgu pieredzi ar speciālistu, kurš izvairījās vai izlikās nedzirdam kādas nepatīkamas vai cilvēkam īpaši sāpīgas tēmas, bija nosodošs, vērtējošs, agresīvs, pārlieku jūtīgs, uzstāja uz konkrēta lēmuma pieņemšanu, kritizēja vai noniecināja cilvēkam tuvu vai pazīstamu cilvēku u.tml. Tas viss šādu "speciālistu" padara par parastu cilvēku, kurš neizmanto ilgstošu un nopietnu apmācību, prakses un profesionālās darbības laikā gūtās zināšanas un iemaņas, bet gan izmanto savu personīgo pieredzi, tādu pašu kā kaimiņš, paziņa vai radinieks.
Bez ilgstošām apmācībām, pašterapijas un supervīzijām, speciālisti, kuri strādā ilgāku laiku ir “izgājuši cauri” veselai virknei citu cilvēku dzīvju, šo cilvēku pieredzēm, ciešanām, grūtībām, jautājumiem un atbildēm, kas nākušas sadarbības laikā, tādējādi bagātinot tieši profesionālo pieredzi.
Speciālists ar veselu virkni iemaņu un metodiku, kas krājušās gadiem, ir spējīgs klientam palīdzēt pašam daudz efektīvāk izmantot savu dzīves pieredzi, labāk to saprast, atklāt, kura dzīves pieredze viņu ierobežo un neļauj efektīvi atrisināt grūtības, kura, savukārt, palīdz apzināt paša cilvēka resursus un iespējas.
Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits Tarass Ivaščenko
Lai speciālists spētu Jums palīdzēt vislabāk, tātad bez piesaistes personīgajām pagātnes bailēm, aizvainojumiem, neveiksmēm, aizspriedumiem, stereotipiem, personiskajām vajadzībām, automātiskiem un neobjektīviem vērtējumiem, traumatisko pieredzi un citu subjektīvo dzīves pieredzi, atbildīgi praktizējošs speciālists vairāku gadu garumā pats iziet intensīvu psihoterapijas kursu no paša sākuma līdz pat beigām. Bez tam, visas profesionālās darbības laikā speciālists šādus pašterapijas ciklus var iziet atkārtoti vairākas reizes, kā arī regulāri tiek apmeklētas supervīzijas, lai speciālista personīgā dzīves pieredze neietekmē viņa darba kvalitāti un efektivitāti. Speciālists strādājot ar klientu, nekad, nestrādā caur savu personisko dzīves pieredzi!
Balstīšanās personīgajā nevis profesionālajā pieredzē ne tikai palīdzību padara neefektīvu, bet pat bīstamu klienta psihei. Visticamāk esat dzirdējuši sašutušu cilvēku stāstus par neveiksmīgu pieredzi ar speciālistu, kurš izvairījās vai izlikās nedzirdam kādas nepatīkamas vai cilvēkam īpaši sāpīgas tēmas, bija nosodošs, vērtējošs, agresīvs, pārlieku jūtīgs, uzstāja uz konkrēta lēmuma pieņemšanu, kritizēja vai noniecināja cilvēkam tuvu vai pazīstamu cilvēku u.tml. Tas viss šādu "speciālistu" padara par parastu cilvēku, kurš neizmanto ilgstošu un nopietnu apmācību, prakses un profesionālās darbības laikā gūtās zināšanas un iemaņas, bet gan izmanto savu personīgo pieredzi, tādu pašu kā kaimiņš, paziņa vai radinieks.
Bez ilgstošām apmācībām, pašterapijas un supervīzijām, speciālisti, kuri strādā ilgāku laiku ir “izgājuši cauri” veselai virknei citu cilvēku dzīvju, šo cilvēku pieredzēm, ciešanām, grūtībām, jautājumiem un atbildēm, kas nākušas sadarbības laikā, tādējādi bagātinot tieši profesionālo pieredzi.
Speciālists ar veselu virkni iemaņu un metodiku, kas krājušās gadiem, ir spējīgs klientam palīdzēt pašam daudz efektīvāk izmantot savu dzīves pieredzi, labāk to saprast, atklāt, kura dzīves pieredze viņu ierobežo un neļauj efektīvi atrisināt grūtības, kura, savukārt, palīdz apzināt paša cilvēka resursus un iespējas.
Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits Tarass Ivaščenko
