Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
    • KONSULTĀCIJAS
    • SMILŠU SPĒLES TERAPIJA
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
  • TARASS IVAŠČENKO
    • Klātienes konsultācijas
    • Supervīzijas
  • MEITENE HAMELEONS
  • VIDEO
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • Kā pārvarēt krīzi
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju.

7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!  
Picture
Realitāte: Bez šaubām, dzīves pieredze ir svarīga un ļoti nozīmīga katram cilvēkam, tā palīdz uztvert tagadni, reaģēt un rīkoties tieši tā, kā mēs rīkojamies, mūsu dzīves pieredze ir tā, kas mūs parada par tiem, kas esam šobrīd. Tiesa, tajā skaitā, tieši mūsu personiskā dzīves pieredze ir tā, kura mums nereti rada grūtības, bailes, kompleksus, emocionālus vai pat psihiskus stāvokļus, kurus patstāvīgi neizdodas pārvarēt. Tas izskaidrojams ar mūsu psihes pašsaglabāšanās mehānismiem jeb psihiskās aizsardzības mehānismiem, kuri nereti liedz mums iespēju objektīvi un aukstasinīgi izvērtēt radušās grūtības, īpaši, ja tās iesakņojušās un kļuvušas par mūsu personības daļu, piemēram, emocionāla nestabilitāte, hroniska trauksme, iracionālas bailes, psihosomatika, seksuālā disfunkcija u.c. Mūsu dzīves pieredze sastāv ne tikai no labā un noderīgā, tā sastāv arī no psihi traumējošas pieredzes, kura ietekmē mūsu dzīvi neatkarīgi no tā vai to apzināmies vai nē. Tieši šīs psihes īpatnības dēļ, ir situācijas, kad cilvēks nav spējīgs pats sev palīdzēt.

Lai speciālists spētu Jums palīdzēt vislabāk, tātad bez piesaistes personīgajām pagātnes bailēm, aizvainojumiem, neveiksmēm, aizspriedumiem, stereotipiem, personiskajām vajadzībām, automātiskiem un neobjektīviem vērtējumiem, traumatisko pieredzi un citu subjektīvo dzīves pieredzi, atbildīgi praktizējošs speciālists vairāku gadu garumā pats iziet intensīvu psihoterapijas kursu no paša sākuma līdz pat beigām. Bez tam, visas profesionālās darbības laikā speciālists šādus pašterapijas ciklus var iziet atkārtoti vairākas reizes, kā arī regulāri tiek apmeklētas supervīzijas, lai speciālista personīgā dzīves pieredze neietekmē viņa darba kvalitāti un efektivitāti. Speciālists strādājot ar klientu, nekad, nestrādā caur savu personisko dzīves pieredzi!

​Balstīšanās personīgajā nevis profesionālajā pieredzē ne tikai palīdzību padara neefektīvu, bet pat bīstamu klienta psihei. Visticamāk esat dzirdējuši sašutušu cilvēku stāstus par neveiksmīgu pieredzi ar speciālistu, kurš izvairījās vai izlikās nedzirdam kādas nepatīkamas vai cilvēkam īpaši sāpīgas tēmas, bija nosodošs, vērtējošs, agresīvs, pārlieku jūtīgs, uzstāja uz konkrēta lēmuma pieņemšanu,  kritizēja vai noniecināja cilvēkam tuvu vai pazīstamu cilvēku u.tml. Tas viss šādu "speciālistu" padara par parastu cilvēku, kurš neizmanto ilgstošu un nopietnu apmācību, prakses un profesionālās darbības laikā gūtās  zināšanas un iemaņas, bet gan izmanto savu personīgo pieredzi, tādu pašu kā kaimiņš, paziņa vai radinieks.

Bez ilgstošām apmācībām,  pašterapijas un supervīzijām, speciālisti, kuri strādā ilgāku laiku ir “izgājuši cauri” veselai virknei citu cilvēku dzīvju, šo cilvēku pieredzēm, ciešanām, grūtībām, jautājumiem un atbildēm, kas nākušas sadarbības laikā, tādējādi bagātinot tieši profesionālo pieredzi.

Speciālists ar veselu virkni iemaņu un metodiku, kas krājušās gadiem, ir spējīgs klientam palīdzēt pašam daudz efektīvāk izmantot savu dzīves pieredzi, labāk to saprast, atklāt, kura dzīves pieredze viņu ierobežo un neļauj efektīvi atrisināt grūtības, kura, savukārt, palīdz apzināt paša cilvēka resursus un iespējas.

Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits  Tarass Ivaščenko
Powered by Create your own unique website with customizable templates.