Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
Mēs visi laiku pa laikam pārēdamies, īpaši svētkos vai apbalvojot sevi par kādu sasniegumu, taču problēmas sākas tad, ja pārēšanās ir regulāras. Tādā gadījumā var teikt, ka runa ir par kompulsīvo pārēšanos jeb negausīgo ēšanu, jo cilvēkam zūd kontrole pār ēšanas procesu. Negausīgajam ēdājam bieži vien nav sāta sajūtas, tāpēc viņš var bez grūtībām izēst ne tikai sava ledusskapja saturu, bet arī sava kaimiņa ēdiena krājumus. Pēc šādām rīšanas lēkmēm negausīgais ēdājs izjūt kaunu un jūtas vainīgs.
Bez šīm emocijām tiek izjustas arī dusmas uz sevi, bezspēcības sajūta un kontroles neesamība, tāpēc nereti negausīgajam ēdājam mēdz būt arī depresija.
Negausīgai ēšanai ir vairāki iemesli, viens no tiem ir bioloģiskais faktors. Pētījumi rāda, ka negausīgajiem ēdājiem bieži vien ir vērojamas izmaiņas smadzenēs, kas kļūdaini saņem un nosūta signālus par izsalkumu un sāta sajūtu. Papildus vērojams arī smadzeņu ķīmiskais disbalanss, piemēram, pazemināts serotonīna daudzums.
Pētījumi rāda, ka bērnībā piedzīvota trauma, piemēram, fiziska, seksuāla vai hroniska emocionāla vardarbība ir vērā ņemams faktors, kas vēlākajos gados var provocēt negausīgo ēšanu.
Ne mazāk svarīga ir arī sociālās vides ietekme. Bieži vien negausīgajam ēdājam jau bērnībā tiek iemācīts kā tikt galā ar grūtībām vai emocijām, - ēst. Tajā pat laikā, parasti vecāki ir pirmie, kas norāda uz lieko svaru un mēģina ierobežot vai kontrolēt bērna ēšanu, lai viņš atbilstu valdošajiem standartiem. Slimībai attīstoties, sociālā vide nostiprina defektivitātes un kauna sajūtu, kas provocē arī citas psihiskas saslimšanas, kuru izraisītie emocionālie stāvokļi atkal liek negausīgi ēst. Negausīgais ēdājs "aizēd" nepatīkamas emocijas ar, kurām tas cenšas nebūt saskarē - kaunu, zemu pašvērtējumu, nepatiku vai riebumu pret savu ķermeni, nomāktību, depresiju, vientulības sajūtu, trauksmi, dusmas un citas emocijas, kuras ir grūti izturēt un ar kurām negausīgais ēdājs neprot tikt galā. Nespēja kontrolēt impulsus un pārvarēt stresu ir būtiskākie iemesli negausīgai ēšanai, tāpēc īpaši liela nozīme ārstēšanā tiek pievērsta tieši jaunu stresa pārvarēšanas stratēģiju un impulsu kontroles apguvei.
Kā atpazīt negausīgo ēšanu?
Ir vērts pievērst uzmanību saviem ēšanas paradumiem un meklēt palīdzību, ja:
Vai tiešām man ir problēma?
Ir vērts apdomāt ārstēšanās iespējas, ja tev šķiet, ka esi negausīgais ēdājs. Bez psiholoģiskajām ciešanām, ko rada tava slimība, pētījumi rāda, ka negausīgie ēdāji biežāk slimo ar gastrītu, diabētu, augstu asinsspiedienu, sirds slimībām tiem ir paaugstināts holesterīna līmenis un ķermeņa masas indekss. Negausīgajam ēdājam biežāk ir sāpes muskuļos un kaulos, lielāks risks saslimt ar vēzi, kā arī ir biežāk sastopami miega traucējumi. Bez fiziskiem simptomiem bieži sastopamas arī psihiskas saslimšanas kā, piemēram, miega traucējumi, trauksme, depresija, kas var izprovocēt arī pašnāvības mēģinājumu u.c.
Pirmām kārtām mēģini būt iecietīgs pret sevi. Pieņem to, ka tev ir problēma un tev ir vajadzīga palīdzība. Tavi ēšanas paradumi ir izdzīvošanas mehānisms, kurš šobrīd tev ir vajadzīgs, lai tiktu galā ar ikdienu, taču tu vari tikt ar visu galā arī savādākos, mazāk destruktīvos veidos. Nav jēgas aizvērt acis un izlikties, ka problēmas nav vai arī ignorēt to uzturot ilūziju, ka tu to vari kontrolēt. Tev ir jāatzīst, ka tev ir vajadzīga palīdzība, lai attīstītu veselīgākus ēšanas ieradumus, kas palīdz tev dzīvot, nevis liek tev justies nelaimīgam un niecīgam. Ir svarīgi arī, lai vari bez bailēm atzīt pats sev, kā tu jūties, kas ir tas no, kā tu bēdz tik negausīgi ēdot.
Ārstēšana
Grupu terapija, kurā tiek skaidroti negausīgās ēšanas iemesli, tiek palīdzēts spert soļus pretī kontroles atgūšanai pār ēšanu un mācītas jaunas, efektīvākas uzvedības reakcijas uz stresu.
Nozīme ir arī individuālai psihoterapijai, kas palīdz atpazīt un drošā vidē izpaust emocijas, kuras tiek mēģināts „aizēst”. Ir svarīgi saprast, ka ēšana ir simptoms un, lai tiktu vaļā no simptoma, ir jāatrod tās iemesls, kurš bieži vien nav apzināts.
Dažreiz nepieciešami arī antidepresanti vai citi garastāvokli stabilizējoši medikamenti, īpaši tad, ja parādījušās sevi ievainojošas darbības vai domas par pašnāvību.
Ko es pats varu darīt?
Autore: sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova
Bez šīm emocijām tiek izjustas arī dusmas uz sevi, bezspēcības sajūta un kontroles neesamība, tāpēc nereti negausīgajam ēdājam mēdz būt arī depresija.
Negausīgai ēšanai ir vairāki iemesli, viens no tiem ir bioloģiskais faktors. Pētījumi rāda, ka negausīgajiem ēdājiem bieži vien ir vērojamas izmaiņas smadzenēs, kas kļūdaini saņem un nosūta signālus par izsalkumu un sāta sajūtu. Papildus vērojams arī smadzeņu ķīmiskais disbalanss, piemēram, pazemināts serotonīna daudzums.
Pētījumi rāda, ka bērnībā piedzīvota trauma, piemēram, fiziska, seksuāla vai hroniska emocionāla vardarbība ir vērā ņemams faktors, kas vēlākajos gados var provocēt negausīgo ēšanu.
Ne mazāk svarīga ir arī sociālās vides ietekme. Bieži vien negausīgajam ēdājam jau bērnībā tiek iemācīts kā tikt galā ar grūtībām vai emocijām, - ēst. Tajā pat laikā, parasti vecāki ir pirmie, kas norāda uz lieko svaru un mēģina ierobežot vai kontrolēt bērna ēšanu, lai viņš atbilstu valdošajiem standartiem. Slimībai attīstoties, sociālā vide nostiprina defektivitātes un kauna sajūtu, kas provocē arī citas psihiskas saslimšanas, kuru izraisītie emocionālie stāvokļi atkal liek negausīgi ēst. Negausīgais ēdājs "aizēd" nepatīkamas emocijas ar, kurām tas cenšas nebūt saskarē - kaunu, zemu pašvērtējumu, nepatiku vai riebumu pret savu ķermeni, nomāktību, depresiju, vientulības sajūtu, trauksmi, dusmas un citas emocijas, kuras ir grūti izturēt un ar kurām negausīgais ēdājs neprot tikt galā. Nespēja kontrolēt impulsus un pārvarēt stresu ir būtiskākie iemesli negausīgai ēšanai, tāpēc īpaši liela nozīme ārstēšanā tiek pievērsta tieši jaunu stresa pārvarēšanas stratēģiju un impulsu kontroles apguvei.
Kā atpazīt negausīgo ēšanu?
Ir vērts pievērst uzmanību saviem ēšanas paradumiem un meklēt palīdzību, ja:
- Tu bieži domā par ēdienu.
- Tev ir bijušas rīšanas lēkmes, kuras tu nespēj kontrolēt.
- Tu uzsāki vai turpināji ēst arī tad, ja nejūti izsalkumu.
- Bieži vien rīšanas lēkme sākas, ja esi satraucies vai kādu nepatīkamu emociju pārņemts.
- Pēc rīšanas lēkmēm tu mēdz izjust kaunu vai jūties vainīgs par notikušo.
- Tu vēlies pārtraukt rīšanas lēkmes, iespējams, pat uzsāc diētu, taču tev nekas neizdodas.
- Tev nav bulīmijas, t.i. tu neizvem vai kā citādi neatbrīvojies no apēstā ēdiena.
- Tu izjūti kaunu par saviem ēšanas paradumiem tāpēc, iespējams, izvairies no ēšanas citu cilvēku klātbūtnē vai pat ēd slepus.
Vai tiešām man ir problēma?
Ir vērts apdomāt ārstēšanās iespējas, ja tev šķiet, ka esi negausīgais ēdājs. Bez psiholoģiskajām ciešanām, ko rada tava slimība, pētījumi rāda, ka negausīgie ēdāji biežāk slimo ar gastrītu, diabētu, augstu asinsspiedienu, sirds slimībām tiem ir paaugstināts holesterīna līmenis un ķermeņa masas indekss. Negausīgajam ēdājam biežāk ir sāpes muskuļos un kaulos, lielāks risks saslimt ar vēzi, kā arī ir biežāk sastopami miega traucējumi. Bez fiziskiem simptomiem bieži sastopamas arī psihiskas saslimšanas kā, piemēram, miega traucējumi, trauksme, depresija, kas var izprovocēt arī pašnāvības mēģinājumu u.c.
Pirmām kārtām mēģini būt iecietīgs pret sevi. Pieņem to, ka tev ir problēma un tev ir vajadzīga palīdzība. Tavi ēšanas paradumi ir izdzīvošanas mehānisms, kurš šobrīd tev ir vajadzīgs, lai tiktu galā ar ikdienu, taču tu vari tikt ar visu galā arī savādākos, mazāk destruktīvos veidos. Nav jēgas aizvērt acis un izlikties, ka problēmas nav vai arī ignorēt to uzturot ilūziju, ka tu to vari kontrolēt. Tev ir jāatzīst, ka tev ir vajadzīga palīdzība, lai attīstītu veselīgākus ēšanas ieradumus, kas palīdz tev dzīvot, nevis liek tev justies nelaimīgam un niecīgam. Ir svarīgi arī, lai vari bez bailēm atzīt pats sev, kā tu jūties, kas ir tas no, kā tu bēdz tik negausīgi ēdot.
Ārstēšana
Grupu terapija, kurā tiek skaidroti negausīgās ēšanas iemesli, tiek palīdzēts spert soļus pretī kontroles atgūšanai pār ēšanu un mācītas jaunas, efektīvākas uzvedības reakcijas uz stresu.
Nozīme ir arī individuālai psihoterapijai, kas palīdz atpazīt un drošā vidē izpaust emocijas, kuras tiek mēģināts „aizēst”. Ir svarīgi saprast, ka ēšana ir simptoms un, lai tiktu vaļā no simptoma, ir jāatrod tās iemesls, kurš bieži vien nav apzināts.
Dažreiz nepieciešami arī antidepresanti vai citi garastāvokli stabilizējoši medikamenti, īpaši tad, ja parādījušās sevi ievainojošas darbības vai domas par pašnāvību.
Ko es pats varu darīt?
- Kamēr neesi atguvis kontroli pār ēšanu, neuzsāc dietas. Labāk parūpējies par to, lai tev mājās vienmēr būtu mazkaloriju ēdiens, ko droši vari ēst lielos daudzumos, piemēram, dārzeņi, paniņas, liess biezpiens u.c.
- Sāc pierakstīt visu ko tu ēd, pat vienu karoti salātu, kuru, ejot garām virtuvei esi ielicis mutē. Dienasgrāmatas rakstīšana disciplinē un sniedz lielāku kontroles sajūtu.
- Mēģini atrast laiku arī fiziskai slodzei, kaut vai nelielai pastaigai līdz veikalam, lai nopirktu dārzeņus un atpakaļ.
- Iemācies klausīties savā ķermenī. No sākuma tev var būt grūti saprast, kad tu tiešām gribi ēst vai esi paēdis, taču turpini sevī ieklausīties un drīz tev veiksies aizvien labāk, līdz tu pavisam droši zināsi, kad esi izsalcis vai paēdis.
- Mācies jaunas stresa pārvarēšanas stratēģijas. Veic pētījumu un jautā saviem draugiem un darba kolēģiem, ko viņi dara, kad izjūt stresu, jūtas bēdīgi, nelaimīgi u.c. Tu noteikti dzirdēsi daudzas idejas, kuras būs vērts izmēģināt, līdz atradīsi stresa pārvarēšanas stratēģiju, kura vislabāk der tieši tev.
- Tev ir vajadzīgs atbalsts, tāpēc atrodi cilvēku, kurš tevi emocionāli atbalstīs varonīgajā ceļā, kuru esi uzsācis.
Autore: sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova
