Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
  • KONSULTĀCIJAS
    • Psihoterapija
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
    • Smilšu spēles terapija
  • Pirms vizītes
  • Grāmata
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • Kā pārvarēt krīzi
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

Daži mīti par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju. 
4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai  ģimeni.

Picture
Realitāte: Tik tiešām ir gadījumi, kad draugs un radinieks var būt vienīgā un pietiekamā atbalsta persona, visbiežāk ikdienas nedienu gadījumos. Cilvēks bez profesionālas sagatavotības var sniegt atbalstu, kas var nomierināt, samazināt trauksmi, īslaicīgi atvieglot emocionālās ciešanas, taču nevar veikt specializētu iejaukšanos, lai atbrīvotu jūs no hroniskiem emocionāliem pārdzīvojumiem, stāvokļiem, uzvedības paterniem, kas atkārtojas un no jauna rada problēmas, pārdzīvojumus, kuru dēļ nākas meklēt palīdzību. Saruna ar draugu ir jauks un patīkams plāksteris, kurš aptur nelielu, asiņojošu brūci, kas atsevišķos gadījumos ir ļoti daudz un pat pietiekami. Ja brūce ir dziļa, stipri asiņo vai sāk strutot, visticamāk ir vajadzīga daudz nopietnāka iejaukšanās un palīdzība.
 
Reti, kurš draugs, radinieks, paziņa spēj pacietīgi klausīties bez iejaukšanās un pārtraukšanas vairāk par pāris minūtēm, nepamācīt, nepiedāvāt risinājumus un nemierināt ar tādām frāzēm kā “Nu nav jau tik traki! Pēterītim, tam nu gan problēmas....”, “Saņemies, tev ir bērni...” u.tml. Draugi, visbiežāk, iesaka pamēģināt to vai šito, jo tas palīdzēja pašam vai kādam citam, neņemot vērā cilvēka, kurš lūdz palīdzību resursus, iespējas, motivāciju. Bez tam, reti kurš draugs, jo īpaši radinieks spēj ilgstoši palikt objektīvs un bez aizspriedumiem, stereotipiem, paša bailēm, aizkaitinājuma, dusmām u.c., emocijām uzklausīt atkal, atkal un atkal, ja grūtību vai emocionālo stāvokli neizdodas pārvarēt pēc vienas vai pāris sarunām. 
 
Iespējams esat pamanījuši, ka reizēm tieši ar tuviem cilvēkiem un draugiem par dažām īpaši jūtīgām tēmām runāt ir visgrūtāk. Bieži cilvēki pat nožēlo, ka bija pārāk atklāti, jūt kaunu par atklātību vai arī jūtas vainīgi, ka “apgrūtināja” tuvo draugu vai radinieku ar ko tik šausmīgu un pašam neizturamu. Šī iemesla dēļ visbiežāk cilvēks nemaz neatklāj un nevienam nestāsta pašu sāpīgāko, viņš negrib nevienu sāpināt, apgrūtināt ar savām problēmām vai pārdzīvojumiem. Psihologs/psihoterapeits kā likums ir sagatavoti darbam ar vissmagākajiem gadījumiem, tāpēc nav jājūt bailes vai atbildība par speciālista pašsajūtu un spēju tikt galā ar dzirdēto. Viņš noteikti tiks ar dzirdēto galā, par to šaubu nav!
 
Sadarbībā ar speciālistu tiek ievērota stingta konfidencialitāte, noteikti attiecību rāmji un ierobežojumi, kas garantē drošību un efektīvu sadarbību grūtību pārvarēšanā, tiek nodrošināta 100% uzmanība un beznosacījuma pieņemšana. Bez tam, psihologs un psihoterapeits ir speciālists, kurš klausās un mijiedarbojas ar cilvēku īpašā veidā, tādā, kuru radinieks, draugs, paziņa nespēj ne piedāvāt, ne nodrošināt. Speciālists bez emocionāla atbalsta sniegšanas un mērķtiecīga darba pie grūtību atrisināšanas, palīdz rast un apgūt arī jaunas stratēģijas, kuras turpmāk palīdzēs veiksmīgāk tikt galā ar dzīves izaicinājumiem un savām emocijām.

Psihologs un psihoterapeits nav draugs, nejaušs ceļabiedrs arī ne. Viņam nav personīgu gaidu attiecībā uz jums, viņam nav vajadzīgs, lai esat stiprs, visu varošs, ideāls, atrisināt problēmas vai pārvarat krīzi nedēļas laikā. Viņš pieņem jūs ar visām jūsu nepilnībām, jūs varat nebaidīties būt īsts, ievainots, varbūt pat sagrauts. Viņam nav iebildumu, ja paužat intensīvas emocijas, tajā skaitā dusmas, naidu, arī tad, ja sākotnēji vēršat šīs jūtas uz viņu.
​

Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits  Tarass Ivaščenko

Tarass Ivaščenko

29 881 571

  Natālija Morozova

22 137 882

Ieva Brante

26 031 999