Daži mīti par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju.
4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
Realitāte: Tik tiešām ir gadījumi, kad draugs un radinieks var būt vienīgā un pietiekamā atbalsta persona, visbiežāk ikdienas nedienu gadījumos. Cilvēks bez profesionālas sagatavotības var sniegt atbalstu, kas var nomierināt, samazināt trauksmi, īslaicīgi atvieglot emocionālās ciešanas, taču nevar veikt specializētu iejaukšanos, lai atbrīvotu jūs no hroniskiem emocionāliem pārdzīvojumiem, stāvokļiem, uzvedības paterniem, kas atkārtojas un no jauna rada problēmas, pārdzīvojumus, kuru dēļ nākas meklēt palīdzību. Saruna ar draugu ir jauks un patīkams plāksteris, kurš aptur nelielu, asiņojošu brūci, kas atsevišķos gadījumos ir ļoti daudz un pat pietiekami. Ja brūce ir dziļa, stipri asiņo vai sāk strutot, visticamāk ir vajadzīga daudz nopietnāka iejaukšanās un palīdzība.
Reti, kurš draugs, radinieks, paziņa spēj pacietīgi klausīties bez iejaukšanās un pārtraukšanas vairāk par pāris minūtēm, nepamācīt, nepiedāvāt risinājumus un nemierināt ar tādām frāzēm kā “Nu nav jau tik traki! Pēterītim, tam nu gan problēmas....”, “Saņemies, tev ir bērni...” u.tml. Draugi, visbiežāk, iesaka pamēģināt to vai šito, jo tas palīdzēja pašam vai kādam citam, neņemot vērā cilvēka, kurš lūdz palīdzību resursus, iespējas, motivāciju. Bez tam, reti kurš draugs, jo īpaši radinieks spēj ilgstoši palikt objektīvs un bez aizspriedumiem, stereotipiem, paša bailēm, aizkaitinājuma, dusmām u.c., emocijām uzklausīt atkal, atkal un atkal, ja grūtību vai emocionālo stāvokli neizdodas pārvarēt pēc vienas vai pāris sarunām.
Iespējams esat pamanījuši, ka reizēm tieši ar tuviem cilvēkiem un draugiem par dažām īpaši jūtīgām tēmām runāt ir visgrūtāk. Bieži cilvēki pat nožēlo, ka bija pārāk atklāti, jūt kaunu par atklātību vai arī jūtas vainīgi, ka “apgrūtināja” tuvo draugu vai radinieku ar ko tik šausmīgu un pašam neizturamu. Šī iemesla dēļ visbiežāk cilvēks nemaz neatklāj un nevienam nestāsta pašu sāpīgāko, viņš negrib nevienu sāpināt, apgrūtināt ar savām problēmām vai pārdzīvojumiem. Psihologs/psihoterapeits kā likums ir sagatavoti darbam ar vissmagākajiem gadījumiem, tāpēc nav jājūt bailes vai atbildība par speciālista pašsajūtu un spēju tikt galā ar dzirdēto. Viņš noteikti tiks ar dzirdēto galā, par to šaubu nav!
Sadarbībā ar speciālistu tiek ievērota stingta konfidencialitāte, noteikti attiecību rāmji un ierobežojumi, kas garantē drošību un efektīvu sadarbību grūtību pārvarēšanā, tiek nodrošināta 100% uzmanība un beznosacījuma pieņemšana. Bez tam, psihologs un psihoterapeits ir speciālists, kurš klausās un mijiedarbojas ar cilvēku īpašā veidā, tādā, kuru radinieks, draugs, paziņa nespēj ne piedāvāt, ne nodrošināt. Speciālists bez emocionāla atbalsta sniegšanas un mērķtiecīga darba pie grūtību atrisināšanas, palīdz rast un apgūt arī jaunas stratēģijas, kuras turpmāk palīdzēs veiksmīgāk tikt galā ar dzīves izaicinājumiem un savām emocijām.
Psihologs un psihoterapeits nav draugs, nejaušs ceļabiedrs arī ne. Viņam nav personīgu gaidu attiecībā uz jums, viņam nav vajadzīgs, lai esat stiprs, visu varošs, ideāls, atrisināt problēmas vai pārvarat krīzi nedēļas laikā. Viņš pieņem jūs ar visām jūsu nepilnībām, jūs varat nebaidīties būt īsts, ievainots, varbūt pat sagrauts. Viņam nav iebildumu, ja paužat intensīvas emocijas, tajā skaitā dusmas, naidu, arī tad, ja sākotnēji vēršat šīs jūtas uz viņu.
Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits Tarass Ivaščenko
Reti, kurš draugs, radinieks, paziņa spēj pacietīgi klausīties bez iejaukšanās un pārtraukšanas vairāk par pāris minūtēm, nepamācīt, nepiedāvāt risinājumus un nemierināt ar tādām frāzēm kā “Nu nav jau tik traki! Pēterītim, tam nu gan problēmas....”, “Saņemies, tev ir bērni...” u.tml. Draugi, visbiežāk, iesaka pamēģināt to vai šito, jo tas palīdzēja pašam vai kādam citam, neņemot vērā cilvēka, kurš lūdz palīdzību resursus, iespējas, motivāciju. Bez tam, reti kurš draugs, jo īpaši radinieks spēj ilgstoši palikt objektīvs un bez aizspriedumiem, stereotipiem, paša bailēm, aizkaitinājuma, dusmām u.c., emocijām uzklausīt atkal, atkal un atkal, ja grūtību vai emocionālo stāvokli neizdodas pārvarēt pēc vienas vai pāris sarunām.
Iespējams esat pamanījuši, ka reizēm tieši ar tuviem cilvēkiem un draugiem par dažām īpaši jūtīgām tēmām runāt ir visgrūtāk. Bieži cilvēki pat nožēlo, ka bija pārāk atklāti, jūt kaunu par atklātību vai arī jūtas vainīgi, ka “apgrūtināja” tuvo draugu vai radinieku ar ko tik šausmīgu un pašam neizturamu. Šī iemesla dēļ visbiežāk cilvēks nemaz neatklāj un nevienam nestāsta pašu sāpīgāko, viņš negrib nevienu sāpināt, apgrūtināt ar savām problēmām vai pārdzīvojumiem. Psihologs/psihoterapeits kā likums ir sagatavoti darbam ar vissmagākajiem gadījumiem, tāpēc nav jājūt bailes vai atbildība par speciālista pašsajūtu un spēju tikt galā ar dzirdēto. Viņš noteikti tiks ar dzirdēto galā, par to šaubu nav!
Sadarbībā ar speciālistu tiek ievērota stingta konfidencialitāte, noteikti attiecību rāmji un ierobežojumi, kas garantē drošību un efektīvu sadarbību grūtību pārvarēšanā, tiek nodrošināta 100% uzmanība un beznosacījuma pieņemšana. Bez tam, psihologs un psihoterapeits ir speciālists, kurš klausās un mijiedarbojas ar cilvēku īpašā veidā, tādā, kuru radinieks, draugs, paziņa nespēj ne piedāvāt, ne nodrošināt. Speciālists bez emocionāla atbalsta sniegšanas un mērķtiecīga darba pie grūtību atrisināšanas, palīdz rast un apgūt arī jaunas stratēģijas, kuras turpmāk palīdzēs veiksmīgāk tikt galā ar dzīves izaicinājumiem un savām emocijām.
Psihologs un psihoterapeits nav draugs, nejaušs ceļabiedrs arī ne. Viņam nav personīgu gaidu attiecībā uz jums, viņam nav vajadzīgs, lai esat stiprs, visu varošs, ideāls, atrisināt problēmas vai pārvarat krīzi nedēļas laikā. Viņš pieņem jūs ar visām jūsu nepilnībām, jūs varat nebaidīties būt īsts, ievainots, varbūt pat sagrauts. Viņam nav iebildumu, ja paužat intensīvas emocijas, tajā skaitā dusmas, naidu, arī tad, ja sākotnēji vēršat šīs jūtas uz viņu.
Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits Tarass Ivaščenko