Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
    • KONSULTĀCIJAS
    • SMILŠU SPĒLES TERAPIJA
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
  • TARASS IVAŠČENKO
    • Klātienes konsultācijas
    • Supervīzijas
  • MEITENE HAMELEONS
  • VIDEO
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • Kā pārvarēt krīzi
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?

Изображение
Katrs no mums kādreiz jūtas dusmīgs, neapmierināts ar kaut ko, bēdīgs, pat nelaimīgs, taču reti kuram prātā ienāk doma: “Hei! Vajadzētu piedzerties, iešņaukt kokaīnu un pārgriezt vēnas!”. Tas tāpēc, ka caurmērā katram cilvēkam ir pietiekami plašs resursu klāsts un skaidri zināmi veidi, kā palīdzēt sev grūtos brīžos, piemēram, ar kādu patīkamu nodarbi, aktivitāti, zvanu draugam, siltu vannu u.tml. Šie resursi vienā vai otrā situācijā var atšķirties, būt nepietiekami palīdzoši vai pieejami, taču tas nenozīmē, ka cilvēks kā alternatīvu sāks izskatīt kādu pašpalīdzības veidu, kurš definējams kā pašdestruktīvs. 
 
Pašdestruktīva uzvedība nereti iet roku rokā ar dažādām psihiskām saslimšanām, piemēram, depresiju, šizofrēniju, dažiem personības traucējumiem. Pašdestrukciju kā stresa pārvarēšanas veidu bieži izvēlas cilvēki ar izteikti negatīvu paštēlu, cilvēki, kuriem ir izveidojusies un nostiprinājusies personīgās defektivitātes izjūta. Tie ir cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ, nepalīdz vai nesniedz pietiekamu atvieglojumu tie resursi, kas ir pieejami un palīdzoši vairumam cilvēku. Tāpat var gadīties, ka cilvēkam nemaz nav pietiekamu zināšanu par alternatīviem veidiem kā vadīt savas emocijas konstruktīvā veidā.
 
Viens no galvenajiem  iemesliem pašdestrukcijai ir nespēja identificēt savas emocijas kā rezultātā cilvēks nonāk afektā, kuru raksturo emocionālās pārpludinātības sajūta bez skaidras izpratnes par to, kas ir tas, ko cilvēks jūt un izpratnes par to, kāpēc viņš tā jūtas. Attiecīgi, nav iespējams izvēlēties veselīgu emociju vadības un problēmas risināšanas stratēģiju. Otrs svarīgs faktors ir impulsivitāte, kuras dēļ cilvēks tiecas maksimāli ātri pārvarēt šo afektu. Cilvēks nav spējīgs apstāties, padomāt un izvēlēties tādu uzvedību, kas būtu pati efektīvākā un palīdzošākā. Trešais faktors ir vājas emociju vadības prasmes. Nereti, cilvēks objektīvi nezina kā vēl ir iespējams tikt galā ar intensīvām jūtām, jo arī viņa ģimenē vecāki neprata tikt galā ar savām jūtām -  vecāki kliedza, sita, manipulēja, vainoja un vadīja savas emocijas vēl kādā citā neveselīgā veidā atstājot bērnu vienu pašu ar savām jūtām. Visbeidzot, cilvēks, kurš ir pašdestruktīvs, visbiežāk izjūt naidu pats pret sevi, apzinātu vai neapzinātu vēlmi sevi sodīt vai pat iznīcināt. 

Cilvēks iekļūst noslēgtā aplī, pa kuru turpmāk noris viņa emocionālās pasaules virzība.

Piemēram:


→   Cilvēks piedzīvo situāciju, kura liek piedzīvot nepatīkamas emocijas →
→  Spriedzes līmenis pieaug, jo cilvēks nespēj identificēt savas emocijas, mazināt spriedzi un novērst situācijas, kuras atkārtoti dara pāri un liek justies nepatīkamā veidā. Aktivizējas disociācija, kuras ietekmē cilvēka kontakts ar savām emocijām un ķermeni pārtrūkst pilnībā →
→ 
Cilvēks veic pašdestrukcijas aktu →
→  
 Seko īslaicīga, taču pietiekami intensīva atvieglojuma izjūta. Smadzenēs tiek izstrādāts endorfīns →
→  Drīz vien pēc pašdestrukcijas akta veikšanas seko kauna izjūta, dusmas uz sevi, savas bezspēcības un izmisuma izjūta, riebums pret sevi, kas provocē un nemanot arvien palielina naida jūtas pašam pret sevi →
→  Tā tas turpinās, līdz brīdim, kad aplis tiek pārrauts. 
 
Kā apli pārraut?

Tas, vai cilvēks meklēs un piekritīs saņemt nepieciešamo palīdzību, atbalstu un ārstēšanu vai ne, ir atkarīgs no tā, vai cilvēks ir atzinis, ka viņam ir problēma, kuru viņš nespēj kontrolēt. Kritiska attieksme pret savu stāvokli var palīdzēt uzturēt motivāciju cīņā ar šo uzvedības veidu pat tad, ja brīžiem cilvēks vēlēsies pārtraukt darbu ar sevi. Cilvēkam ir jāpiekrīt palīdzības saņemšanai pat tad, ja doma par psihiatru vai psihologu šķiet biedējoša, jo vienatnē ar tik nopietnu un bīstamu rituālu ir ļoti grūti tikt galā.
 

Katrs pats izvēlas speciālistu un terapijas virzienu, kurā strādāt. Ir iespējams fokusēties tikai uz pašdestruktīvas uzvedības novēršanu vai arī izvēlēties dziļāku savas personības izpēti, rūpīgi analizējot savas uzvedības cēloņus, pašdestrukciju uzturošus faktorus un funkcijas, tādējādi pamazām veicot darbu pie pašdestrukcijas novēršanas.

Lai kāds arī būtu izvēlētais terapijas virziens, visticamāk, Tevi mācīs atpazīt savas emocijas un veicinās Tavu spēju tās izturēt un vadīt nedestruktīvā veidā. Tāpat tiks pētīta Tava dzīve, lai pamanītu situācijas, kuras provocē tik intensīvas jūtas, kuras liek gribēt darīt sev pāri. Tiks meklēti veidi, kā šīs situācijas mazināt vai novērst pavisam. Lai to panāktu, iespējams, nāksies mācīties atpazīt arī savas vajadzības un nospraust robežas, būs jāatpazīst disfunkcionālas attiecības un jādomā vai tās saglabāt vai pārtraukt. Visticamāk, darbs notiks arī ar Tavu priekštatu pašam par sevi vai būs nepieciešams darbs ar traumatisku pieredzi Tavā pagātnē. 

Esi drosmīgs, meklē palīdzību un iemācies dzīvot tā, lai nedarītu sev un savam ķermenim pāri! Tas ir iespējams!
 
Autore: ​​Sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA

Powered by Create your own unique website with customizable templates.