Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
    • KONSULTĀCIJAS
    • SMILŠU SPĒLES TERAPIJA
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
  • TARASS IVAŠČENKO
    • Klātienes konsultācijas
    • Supervīzijas
  • MEITENE HAMELEONS
  • VIDEO
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • Kā pārvarēt krīzi
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

​11.mīts. Es pārtraukšu  sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nebūs!

Picture
Realitāte: Ilgtermiņa, ar retiem izņēmumiem arī īstermiņa sadarbības ietvaros, klients nereti sāk just simpātijas, mīlestību, seksuālu interesi vai pat spēcīgas naida jūtas pret savu psihologu/psihoterapeitu (turpmāk terapeits). Lai labāk saprastu, kāpēc attiecības nav iespējamas arī tad, ja sadarbība ar speciālistu tiek pārtraukta, ir svarīgi saprast, kāpēc šāda veida jūtas vispār rodas un ko tās nozīmē.

Visbiežāk, augstāk minēto jūtu rašanās norāda, ka sadarbības telpa ir pietiekami droša, lai klientā sāktu veidoties spēcīgas jūtas pret savu terapeitu, tās tiktu atpazītas un paustas. Tiesa, kā likums, šīs jūtas tikai virspusēji ir vērstas uz terapeitu kā personību, visbiežāk, runa tomēr būs par tādām jūtām, kuras radušās projicējot uz terapeitu savas gaidas, vēlmes vajadzības vai arī projicējot uz viņu savas pagātnes drāmas ar sev nozīmīgiem cilvēkiem, kuri ir atraidījuši, nodevuši sāpinājuši. Pēdējā gadījumā, terapeits var tikt uztverts kā naidīgs, neiejūtīgs, potenciāli bīstams un izmantojošs. 

Uzsākot sadarbību ar speciālistu, klients piedzīvo, ka viņš, beidzot, var brīvi un bez cenzūras paust savas domas un jūtas, pretī saņemot izpratni un emocionālu atbalstu, terapeits nekad nenosoda, nepārtrauc, nepamāca, nenoniecina klienta jūtas, neizvairās no tām un nepamet pat tad, ja klients pauž dusmas, naidu un citas grūti izturamas jūtas.  Drīz vien klients piedzīvo, ka terapeits apmierina klienta vajadzību pēc drošības un beznosacījuma mīlestības. 

Ja mēs šādas attiecības pārnestu uz ikdienas dzīvi, būtu, acīm redzami, ka attiecības nav vienlīdzīgas un godīgas, jo uzmanības centrā vienmēr ir viens no sarunu biedriem, otrs nekad nerunā par sevi, nekad neko neprasa pretī, neapgrūtina ar savām nedienām.

Kas ir tas cilvēks, kurā klients iemīlas? Ko viņš sagaida no romantiskajām attiecībām ar terapeitu? Jādomā, ka klients grib, lai arī viņa ikdienas dzīvē ir kāds, kurš viņā tā klausītos, pieņemtu, piepildītu viņa ilgas pēc beznosacījuma mīlestības un uzmanības. Klients fantazē, ka terapeits, kuram ir izdevies apmierināt klienta vajadzības, varēs būt līdzās visu mūžu bez klienta - terapeita attiecībām un rāmjiem, kas ierobežo, liedz iespēju sazvanīties, kopīgi dzert kafiju, izklaidēties, skūpstīties, mīlēties u.c.

Kāda varētu būt reālā situācija? Kas būtu tas cilvēks, kurš no speciālista kļūtu par romantisko vai seksuālo attiecību partneri savam klientam?

Atbilde ir līdz banalitātei vienkārša. Speciālists savā ikdienas dzīvē ir parasts cilvēks, kuram ir savas vajadzības, prasības, trūkumi, viņš var būt neuzmanīgs, neiejūtīgs, dusmīgs, pavisam ne tāds, kādu viņu redz un iztēlojas klients, kad fantazē par terapeitu kā savu romantisko partneri. Attiecībās ar speciālistu, nu jau bijušais klients, visticamāk sajutīs vilšanos un dusmas, jo tas, ko viņš saņems  neatbildīs tam, ko klients ir gribējis. Bez tam, klients vairs nesaņems arī to, ko saņēma iepriekš, kad bija klients, jo tikai šādās attiecībās, ar esošo ierobežojumu un rāmju palīdzību, speciālists var sniegt klientam drošību, beznosacījuma mīlestību un pieņemšanu. Romantiskajās attiecībās mīlestība vienmēr ir ar nosacījumiem, arī tad, ja partneris ir psihologs vai psihoterapeits.
​
Ir lieliski, ja klients jūtas pietiekami droši, lai par savām jūtām uz terapeitu runātu, tad speciālists, saglabājot sadarbības rāmi, var palīdzēt klientam apzināt patreiz notiekošo, uzrunāt un dot klientam iespēju brīvi paust smagās jūtas, atklāt klienta jūtu izcelsmi, palīdzot atrisināt kādu iekšēju konfliktu. 

Mīlestība starp klientu un terapeitu ir skaista, patiesa un neizbēgama. Šai mīlestībai ir jābūt dziedinošai un palīdzošai nevis kaitējošai un iznīcinošai. Mīlestība tieši tādā sadarbības formātā, kāds tas ir, ar sadarbības ierobežojumiem, nosacījumiem un samaksu par katru konsultāciju,  ir pati veselīgākā kādu vien speciālists var sniegt savam klientam.

Autore: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova

Powered by Create your own unique website with customizable templates.