Robežstāvokļa personības traucējumi
Robežstāvokļa personības struktūra veidojas agrā bērnībā, ja mazulim netiek veltīta pietiekama uzmanība un apmierinātas viņa bāziskās vajadzības pēc ēdiena, drošības, mīlestības un aprūpes. Ilgstoša aprūpes trūkuma rezultātā sāk notikt dziļas personības struktūras izmaiņas (deformācija), kuras ir ārkārtēji noturīgas, tāpēc grūti koriģējamas pat ilgtermiņa terapijas ietvaros.
Šādā, deformētā personības struktūrā dominē emociju un impulsu kontroles grūtības, starppersonu attiecību problēmas, cilvēks nav spējīgs veidot drošu piesaisti ar citiem cilvēkiem. Notiek Es izjūtas deformācija, kas izpaužas cilvēka nespējā izjust pašam sevi, veidojas, tā saucamā "tukšā čaula". Vairumā gadījumu veidojas pašdestruktīvas uzvedības tendences, kā piemēram, pārmērīga medikamentu lietošana, ēšanas traucējumi, neizvēlīga seksuālo partneru maiņa, roku graizīšana u.c., kas kalpo kā veids, lai ātri atvieglotu emocionālas ciešanas ar kurām cilvēks citādi neprot tikt galā.
Cilvēkiem ar robežstāvokļa personības struktūru ir raksturīga melnbaltā domāšana, kas izpaužas ekstrēmi pozitīvos vai negatīvos spriedumos, pārliecībās un jūtās. Diemžēl, šī domāšanas tendence izpaužas un ietekmē praktiski visas dzīves jomas,- vienā mirklī cilvēka labvēlība pret sevi, otru vai situāciju var mainīties uz naidu un otrādi, kas cilvēka dzīvi un sevis izjūtu padara par ārkārtēji nestabilu un mokošu.
Jāatzīmē, ka 8 – 10% cilvēku ar robežstāvokļa personības struktūru dzīvi beidz pašnāvībā. Vēl lielāks skaits ir to cilvēku, kuri mēģina izdarīt pašnāvību, taču izdzīvo. Tā ir nopietna problēma, jo, bieži vien, pašnāvības mēģinājums tiek veikts dēļ pēkšņa pašdestrukcijas impulsa, kuru cilvēks neprot kontrolēt. Statistikas dati parāda, ka ir ārkārtēji svarīgi laicīgi diagnosticēt šo traucējumu, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību.
Izteiktu robežstāvokļa personības iezīmju gadījumā var teikt, ka persona ir vāji funkcionējoša. Šādā gadījumā cilvēkam var būt grūti iekļauties un funkcionēt sabiedrībā, saprast un ievērot sociālās un morālās normas, var būt izteiktas grūtības izvirzīt un sasniegt mērķus, kā arī ilgstoši strādāt vienā darbavietā. Līdz ar to, cilvēks bieži var nonākt situācijās, kuras liek izjust neveiksmi it visā ko tie dara. Vērojamas būtiskas grūtības analizēt situācijas un mācīties no kļūdām, tādējādi atkal un atkal nonākot situācijās, kuras beidzas ar neveiksmi.
Labi funkcionējošs cilvēks ar robežstāvokļa personības struktūru spēj, salīdzinoši labi, iekļauties un funkcionēt sabiedrībā, strādāt, uzturēt draudzīgas un romantiskas attiecības, taču būtiskas grūtības sagādā emocionālā nestabilitāte. Piemēram, pozitīvu un labvēlīgu attieksmi pret cilvēku pēkšņi var nomainīt dziļas naida jūtas, kas liek atteikties no solījumiem, atteikties no kopīgiem plāniem, teikt nepatīkamas lietas par cilvēku, pārtraukt attiecības pavisam.
*Lai varētu runāt par iespējamiem robežstāvokļa personības traucējumiem, ir jābūt raksturīgiem vismaz pieciem no zemāk uzskaitītajiem punktiem, kuriem ir noturīgu personības iezīmju daba:
Visi robežstāvokļa personības traucējumu simptomi veidojas agrīnā vecumā, tāpēc jau pusaudžu vecumā lielāko daļu no tiem var novērot. Īpaši spilgti simptomi izpaužas uzvedības traucējumu veidā, piemēram, nokļūšana nepatikšanās, kaušanās, lamāšanās, smēķēšana, alkohola, narkotiku lietošana, depresivitāte, paškaitējoša uzvedība, pašnāvības mēģinājumi, izteiktas garastāvokļa svārstības un pārmērīgas, situācijai neatbilstošas, emocionālās reakcijas.
Robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšana balstās ilgtermiņa psihoterapijā (vidēji 4+ gadi), kas vērsta uz personības pārstrukturēšanu jeb korekciju. Ar psihoterapijas palīdzību ir iespējams būtiski samazināt traucējuma izpausmes, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti un starppersonu attiecības, tiek apgūti efektīvāki emociju vadības veidi, minimizētas suicidālas uzvedības tendences un stiprināta veselīgāka un reālāka sevis izjūta.
Medikamentoza ārstēšana tiek pielietota nevis paša traucējuma ārstēšanai, bet atsevišķu blakus saslimšanu ārstēšanai, kā, piemēram, depresijas, trauksmes, miega traucējumu u.c. Jebkurai medikamentozai ārstēšanai jānorit stingrā ārsta uzraudzībā dēļ augsta riska, ka medikamenti tiks izmantoti ļaunprātīgi vai pat tiks izmantoti pašnāvības veikšanai!
Autore: sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova
Šādā, deformētā personības struktūrā dominē emociju un impulsu kontroles grūtības, starppersonu attiecību problēmas, cilvēks nav spējīgs veidot drošu piesaisti ar citiem cilvēkiem. Notiek Es izjūtas deformācija, kas izpaužas cilvēka nespējā izjust pašam sevi, veidojas, tā saucamā "tukšā čaula". Vairumā gadījumu veidojas pašdestruktīvas uzvedības tendences, kā piemēram, pārmērīga medikamentu lietošana, ēšanas traucējumi, neizvēlīga seksuālo partneru maiņa, roku graizīšana u.c., kas kalpo kā veids, lai ātri atvieglotu emocionālas ciešanas ar kurām cilvēks citādi neprot tikt galā.
Cilvēkiem ar robežstāvokļa personības struktūru ir raksturīga melnbaltā domāšana, kas izpaužas ekstrēmi pozitīvos vai negatīvos spriedumos, pārliecībās un jūtās. Diemžēl, šī domāšanas tendence izpaužas un ietekmē praktiski visas dzīves jomas,- vienā mirklī cilvēka labvēlība pret sevi, otru vai situāciju var mainīties uz naidu un otrādi, kas cilvēka dzīvi un sevis izjūtu padara par ārkārtēji nestabilu un mokošu.
Jāatzīmē, ka 8 – 10% cilvēku ar robežstāvokļa personības struktūru dzīvi beidz pašnāvībā. Vēl lielāks skaits ir to cilvēku, kuri mēģina izdarīt pašnāvību, taču izdzīvo. Tā ir nopietna problēma, jo, bieži vien, pašnāvības mēģinājums tiek veikts dēļ pēkšņa pašdestrukcijas impulsa, kuru cilvēks neprot kontrolēt. Statistikas dati parāda, ka ir ārkārtēji svarīgi laicīgi diagnosticēt šo traucējumu, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību.
Izteiktu robežstāvokļa personības iezīmju gadījumā var teikt, ka persona ir vāji funkcionējoša. Šādā gadījumā cilvēkam var būt grūti iekļauties un funkcionēt sabiedrībā, saprast un ievērot sociālās un morālās normas, var būt izteiktas grūtības izvirzīt un sasniegt mērķus, kā arī ilgstoši strādāt vienā darbavietā. Līdz ar to, cilvēks bieži var nonākt situācijās, kuras liek izjust neveiksmi it visā ko tie dara. Vērojamas būtiskas grūtības analizēt situācijas un mācīties no kļūdām, tādējādi atkal un atkal nonākot situācijās, kuras beidzas ar neveiksmi.
Labi funkcionējošs cilvēks ar robežstāvokļa personības struktūru spēj, salīdzinoši labi, iekļauties un funkcionēt sabiedrībā, strādāt, uzturēt draudzīgas un romantiskas attiecības, taču būtiskas grūtības sagādā emocionālā nestabilitāte. Piemēram, pozitīvu un labvēlīgu attieksmi pret cilvēku pēkšņi var nomainīt dziļas naida jūtas, kas liek atteikties no solījumiem, atteikties no kopīgiem plāniem, teikt nepatīkamas lietas par cilvēku, pārtraukt attiecības pavisam.
*Lai varētu runāt par iespējamiem robežstāvokļa personības traucējumiem, ir jābūt raksturīgiem vismaz pieciem no zemāk uzskaitītajiem punktiem, kuriem ir noturīgu personības iezīmju daba:
- Ārkārtēji spēcīgas, nereti iracionālas bailes tikt atraidītam vai pamestam.
- Tendence iesaistīties intensīvās, saspringtās, nestabilās, pat neveselīgās starppersonu attiecībās, kurās dominē idealizācija vai devalvācija (noniecināšana);
- Identitātes difūzija (apjukums): uzkrītoša un traucējoša Es izjūtas neskaidrība, identitātes, seksuālās orientācijas, savu vajadzību, mērķu u.c. neskaidrība vai nestabilitāte.
- Impulsivitāte kā minimums divās sfērās, kuras var raksturot kā pašdestruktīvas (alkohola, narkotiku, medikamentu, ēdiena u.c. pārmērīga lietošana, neizvēlība seksuālajos partneros, naudas pārmērīga tērēšana, riskanta automašīnas vadīšana u.c.
- Suicidāla uzvedība, ķermeņa daļu griešana vai kropļošana, pašnāvības draudi un mēģinājumi.
- Izteikta emociju labilitāte: Dziļas skumjas, paškritisms, trauksmainība, bailes, nedrošība. Satraukums par nepatīkamām situācijām pagātnē un bažas par nākotni, īpaši raksturīgas bailes zaudēt kontroli vai izšķīst. Emocijas ir ekstrēmas, taču reti kad ilgst ilgāk par dažām stundām.
- Nepārejoša tukšuma sajūta.
- Intensīvas, bieži vien, situācijai neatbilstošas dusmu/naidīguma izpausmes, kuras ir grūti kontrolējamas.
- Stresa situācijās var būt vērojami paranoīdi vai disociatīvi simptomi.
Visi robežstāvokļa personības traucējumu simptomi veidojas agrīnā vecumā, tāpēc jau pusaudžu vecumā lielāko daļu no tiem var novērot. Īpaši spilgti simptomi izpaužas uzvedības traucējumu veidā, piemēram, nokļūšana nepatikšanās, kaušanās, lamāšanās, smēķēšana, alkohola, narkotiku lietošana, depresivitāte, paškaitējoša uzvedība, pašnāvības mēģinājumi, izteiktas garastāvokļa svārstības un pārmērīgas, situācijai neatbilstošas, emocionālās reakcijas.
Robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšana balstās ilgtermiņa psihoterapijā (vidēji 4+ gadi), kas vērsta uz personības pārstrukturēšanu jeb korekciju. Ar psihoterapijas palīdzību ir iespējams būtiski samazināt traucējuma izpausmes, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti un starppersonu attiecības, tiek apgūti efektīvāki emociju vadības veidi, minimizētas suicidālas uzvedības tendences un stiprināta veselīgāka un reālāka sevis izjūta.
Medikamentoza ārstēšana tiek pielietota nevis paša traucējuma ārstēšanai, bet atsevišķu blakus saslimšanu ārstēšanai, kā, piemēram, depresijas, trauksmes, miega traucējumu u.c. Jebkurai medikamentozai ārstēšanai jānorit stingrā ārsta uzraudzībā dēļ augsta riska, ka medikamenti tiks izmantoti ļaunprātīgi vai pat tiks izmantoti pašnāvības veikšanai!
Autore: sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova
