Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju.
1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
Realitāte: Katram cilvēkam, kurš pieņēmis lēmumu doties pie speciālista ir jānoformulē sava grūtība un rūpīgi jāizvērtē kāda veida palīdzība viņam ir nepieciešama – psiholoģiskā konsultēšana ar fokusu uz konkrētas grūtības pārvarēšanu vai psihoterapija, kas, vairumā gadījumu, paredz cilvēka personības pārstrukturēšanu. Psihologs darbā ar klientu fokusējas uz konkrētu grūtību atrisināšanu, krīzes pārvarēšanu, emocionālā stāvokļa stabilizēšanu vai simptomu mazināšanu, kamēr psihoterapeits, mērķtiecīgi veic darbu ar klienta/pacienta personību, kā rezultātā mainās cilvēka attieksmes, vērtības, mērķi, raksturs, cilvēka personība kopumā. Psihologs reti strādā ar klientu ilgāk par sešiem mēnešiem, kamēr psihoterapija ilgst vismaz pusotru gadu. Ārsts-psihoterapeits, tajā skaitā, var izrakstīt medikamentus, ja tādi nepieciešami.
Ja klients, kurš grib salīdzinoši ātri atrisināt kādu problēmu atnāk pie psihoterapeita, viņam var nākties sajust vilšanos, neizpratni, pat dusmas, jo viss notiek lēnāk un ilgāk kā viņš ir gribējis. Savukārt, ja cilvēks, kurš skaidri zina, ka grib strādāt, piemēram, pie kādas sava rakstura šķautnes vai pagātnes atmiņām, kas neliek mieru, var sajust sarūgtinājumu sadarbībā ar psihologu, jo viņam var šķist, ka speciālists steidzina viņu.
Kā redzat, katram speciālistam ir sava darbības joma, dažādas funkcijas, darba metodes, sadarbības noteikumi un ilgums. Tajā pašā laikā, neskatoties uz būtiskajām atšķirībām, nav iespējams šīs profesijas pilnībā atdalīt, jo, vairumā gadījumu, šo speciālistu mērķis ir viens – palīdzēt cilvēkam justies labāk, kā galveno darba instrumentu izmantojot sarunu. Atšķirība ir darba pieejā un metodēs. Nereti abi strādā plecu pie pleca, veido sadarbību tieši tā iemesla dēļ, ka vienam cilvēkam vajadzīga psihoterapija, citam psiholoģiskā konsultēšana, atbalsta terapija, psiholoģiskā izpēte vai vēl kas cits. Gadās, ka cilvēkam primāri nav vajadzīgs ne psihologs, ne psihoterapeits, bet gan psihiatrs. Arī šis speciālists ir ļoti nozīmīgs, īpaši gadījumos, kad cilvēkam ir psihiska saslimšana vai ir pamatotas aizdomas par tās esamību.
Ja nejūtaties droši par to vai jums vajadzīgs psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs, pirmajā konsultācijā speciālistam lūdzat, lai jums izstāsta kādi palīdzības varianti pastāv, kādas darba metodes varētu būt visefektīvākās tieši jūsu gadījumā un cik ilgs laiks būtu nepieciešams vēlamo pārmaiņu sasniegšanai un nostiprināšanai. Nebaidieties atteikties no turpmākās sadarbības ar speciālistu, ja jūtat, ka nespējat uzticēties, atklāties vai arī jūtaties neapmierināts ar speciālista piedāvātajām darba metodēm, darba stilu vai viņa paša personību. Pētījumi pārliecinoši rāda, ka efektīvas terapijas priekšnoteikums ir tieši speciālista personība, tikai 30% no darba efektivitātes prognozē konkrētā speciālista izmantotās darba metodes, lai palīdzētu sasniegt klienta izvirzīto sadarbības mērķi. Šī iemesla dēļ, izvēloties sev speciālistu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, lai speciālists, pirmkārt, jums patīk kā cilvēks, otrkārt, viņš ir spējīgs saprotami paskaidrot kāda veida darba metodes un kāpēc viņš plāno izmantot, lai jums palīdzētu. Ja jūs apmierina piedāvātais darba plāns, sadarbības noteikumi un ilgums, izvēlētajam speciālistam ir izglītību apliecinoši dokumenti - droši varat uzsākt darbu pie savu grūtību pārvarēšanas.
Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits Tarass Ivaščenko
Ja klients, kurš grib salīdzinoši ātri atrisināt kādu problēmu atnāk pie psihoterapeita, viņam var nākties sajust vilšanos, neizpratni, pat dusmas, jo viss notiek lēnāk un ilgāk kā viņš ir gribējis. Savukārt, ja cilvēks, kurš skaidri zina, ka grib strādāt, piemēram, pie kādas sava rakstura šķautnes vai pagātnes atmiņām, kas neliek mieru, var sajust sarūgtinājumu sadarbībā ar psihologu, jo viņam var šķist, ka speciālists steidzina viņu.
Kā redzat, katram speciālistam ir sava darbības joma, dažādas funkcijas, darba metodes, sadarbības noteikumi un ilgums. Tajā pašā laikā, neskatoties uz būtiskajām atšķirībām, nav iespējams šīs profesijas pilnībā atdalīt, jo, vairumā gadījumu, šo speciālistu mērķis ir viens – palīdzēt cilvēkam justies labāk, kā galveno darba instrumentu izmantojot sarunu. Atšķirība ir darba pieejā un metodēs. Nereti abi strādā plecu pie pleca, veido sadarbību tieši tā iemesla dēļ, ka vienam cilvēkam vajadzīga psihoterapija, citam psiholoģiskā konsultēšana, atbalsta terapija, psiholoģiskā izpēte vai vēl kas cits. Gadās, ka cilvēkam primāri nav vajadzīgs ne psihologs, ne psihoterapeits, bet gan psihiatrs. Arī šis speciālists ir ļoti nozīmīgs, īpaši gadījumos, kad cilvēkam ir psihiska saslimšana vai ir pamatotas aizdomas par tās esamību.
Ja nejūtaties droši par to vai jums vajadzīgs psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs, pirmajā konsultācijā speciālistam lūdzat, lai jums izstāsta kādi palīdzības varianti pastāv, kādas darba metodes varētu būt visefektīvākās tieši jūsu gadījumā un cik ilgs laiks būtu nepieciešams vēlamo pārmaiņu sasniegšanai un nostiprināšanai. Nebaidieties atteikties no turpmākās sadarbības ar speciālistu, ja jūtat, ka nespējat uzticēties, atklāties vai arī jūtaties neapmierināts ar speciālista piedāvātajām darba metodēm, darba stilu vai viņa paša personību. Pētījumi pārliecinoši rāda, ka efektīvas terapijas priekšnoteikums ir tieši speciālista personība, tikai 30% no darba efektivitātes prognozē konkrētā speciālista izmantotās darba metodes, lai palīdzētu sasniegt klienta izvirzīto sadarbības mērķi. Šī iemesla dēļ, izvēloties sev speciālistu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, lai speciālists, pirmkārt, jums patīk kā cilvēks, otrkārt, viņš ir spējīgs saprotami paskaidrot kāda veida darba metodes un kāpēc viņš plāno izmantot, lai jums palīdzētu. Ja jūs apmierina piedāvātais darba plāns, sadarbības noteikumi un ilgums, izvēlētajam speciālistam ir izglītību apliecinoši dokumenti - droši varat uzsākt darbu pie savu grūtību pārvarēšanas.
Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits Tarass Ivaščenko