Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
Liela daļa cilvēku šobrīd atrodas krīzē. Krīze ir stāvoklis, kad cilvēks ir nokļuvis līdz šim vēl nebijušos apstākļos, tāpēc nezina kā ar situāciju tikt galā. Rezultātā cilvēks ir emocionāli pārpludināts, viņš piedzīvo virkni intensīvu jūtu – šausmas, bailes, nenoteiktību, izmisumu, bezspēcību, dusmas, kaunu, vainu un citas grūti izturamas jūtas. Ja situāciju nav iespējams pietiekami ātri un efektīvi pārvarēt vai atrisināt, sākas miega un ēšanas traucējumi, var parādīties tieksme mazināt spriedzi ar alkoholu, cilvēka domāšana var kļūt palēlināta vai pretēji, ātra, haotiska un mazproduktīva. Var parādīties somatiskas sūdzības, piemēram, galvas sāpes, vēdergraizes, svīšana, dermatīts u.c. Stāvoklim kļūstot smagākam un emocionālajiem resursiem izsīkstot, var parādīties depresīvā simptomātika, īpaši smagos gadījumos ar pašnāvības domām vai pat plānu un nolūku sevi nogalināt, jo krīze šķiet nepārvarama.
Visbiežākās grūtības, kuras piedzīvo cilvēki pandēmijas laikā:
Pandēmijas laiks nav viegls nevienam. Ikvienam no mums ir jāsastopas ar jauniem izaicinājum un jāatrod veidi kā adaptēties situācijai, jāapgūst jaunas iemaņas vai jāmaina esošie paradumi. Kādam ir jāpārkvalificējas un jāmeklē jaunas darba iespējas vai veidi kā nopelnīt papildus naudu darot vēl kaut ko nepilnas slodzes ietvaros. Cilvēki jūt bailes, nedrošību, nenoteiktību, dusmas un netaisnības jūtas, kuras rada nepieciešamība mainīties pašiem un mainīt savus ikdienas paradumus.
Vientulība, sociālās izolētības sajūta, garlaicība, trauksme, nemitīgs satraukums par naudu un to vai būs/nebūs darbs. Liela daļa cilvēku saskaras ar intensīvām jūtām, kuras neprot pārvaldīt, sarežģījumiem, kurus vēl neprot pārvarēt. Kāds piedzīvo savu pirmo panikas lēkmi, citam sākas depresija, alkohola lietošanas problēmas, cilvēki ar psihiskām saslimšanām jūt saasinājumu un vairs nezina ko iesākt. Cilvēki masveidā arvien biežāk jūt bezizeju, strupceļa sajūtu, kāds jau izmisumā plāno savu pašnāvību...
Kā atvieglot savu ikdienu:
Kad ir jāmeklē speciālista palīdzība?
Ir vērts konsultēties ar speciālistu, piemēram, ģimenes ārstu, psihiatru, psihologu vai psihoterapeitu, ja Tu netiec galā ar savām emocijām, ir parādījusies hroniska trauksme, bezmiegs, nomāktība, raudulība, pašnāvības domas, psihosomātiskas sūdzības.
Ja vēl pirms pandēmijas Tev bija diagnosticēta psihiska saslimšana, piemēram, depresija, lūdzu, rūpīgi plāno tikšanās laikus ar psihiatru. Nepieļauj, ka Tu pēkšņi paliec bez zālēm. Var gadīties, ka pandēmijas laiks ir pasliktinājis Tavu psihisko veselības stāvokli, ir nākušas klāt jaunas sūdzības – tādā gadījumā par to obligāti jāinformē ārsts. Visticamāk būs nepieciešama medikamentozās terapijas korekcija.
Krīzes otra puse. Vai krīze var izrādīties noderīga?
Lai arī krīze objektīvi nav ne viegla ne patīkama, labā ziņa ir tajā, ka viņa beigsies. Tas ir neizbēgami tāpat kā tas, ka pagaidām mums visiem ir jānēsā sejas maska. Mūsu dzīvē jau ir bijušas neskaitāmas krīzes un visas ir pārvarētas. Ar šo būs tāpat.
Krīze piespiež mūs iemācīties vēl efektīvākas stratēģijas kā risināt problēmas, kā tikt galā ar emocijām un spriedzi. Mums ir jāapgūst jaunas iemaņas, piemēram, lietot zoom platformu vai iepirkties online, kas gan pircējiem gan pakalpojuma sniedzējiem paver jaunas iespējas ne tikai uz krīzes laiku, bet arī pēc tās. Padomā tik, tagad pat pie ārsta uz vizīti var tikt neklātienē ja vien situācija neprasa fizisku klātbūtni, piemēram, brūces apskati vai apkopi.
Liela daļa sabiedrības ir atskārtusi finansiālā drošības spilvena nozīmi un, beidzot, ir sākusi veikt iekrājumus vai mācīties budžeta plānošanu, lai rastu iespēju atlikt vismaz nelielu daļu naudas neparedzētām situācijām. Daudzas ģimenes pandēmijas laikā pārsteigumā atklāj, ka lielu daļu no pirkumiem, kuri agrāk tika veikti, nemaz nav vajadzīgi un bez tiem mierīgi var iztikt. Jā, būtu patīkamāk finanšu menedžmentu apgūt bez spiediena, bet, no otras puses, ir iemaņas, kuras apgūstam tieši akūtas nepieciešamības dēļ.
Ko Tu esi iemācījies pandēmijas laikā? Ir kas tāds, kas Tev noderēs arī pēc tās?
Autore: sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova
KONTAKTI:
Mob. tālr. 22137882
e-pasts: [email protected]
Prakses vieta: Rīga, Brīvības iela 85
Visbiežākās grūtības, kuras piedzīvo cilvēki pandēmijas laikā:
Pandēmijas laiks nav viegls nevienam. Ikvienam no mums ir jāsastopas ar jauniem izaicinājum un jāatrod veidi kā adaptēties situācijai, jāapgūst jaunas iemaņas vai jāmaina esošie paradumi. Kādam ir jāpārkvalificējas un jāmeklē jaunas darba iespējas vai veidi kā nopelnīt papildus naudu darot vēl kaut ko nepilnas slodzes ietvaros. Cilvēki jūt bailes, nedrošību, nenoteiktību, dusmas un netaisnības jūtas, kuras rada nepieciešamība mainīties pašiem un mainīt savus ikdienas paradumus.
Vientulība, sociālās izolētības sajūta, garlaicība, trauksme, nemitīgs satraukums par naudu un to vai būs/nebūs darbs. Liela daļa cilvēku saskaras ar intensīvām jūtām, kuras neprot pārvaldīt, sarežģījumiem, kurus vēl neprot pārvarēt. Kāds piedzīvo savu pirmo panikas lēkmi, citam sākas depresija, alkohola lietošanas problēmas, cilvēki ar psihiskām saslimšanām jūt saasinājumu un vairs nezina ko iesākt. Cilvēki masveidā arvien biežāk jūt bezizeju, strupceļa sajūtu, kāds jau izmisumā plāno savu pašnāvību...
Kā atvieglot savu ikdienu:
- Miegam ir ārkārtēji liela nozīme, jo tieši pateicoties kvalitatīvam un pietiekami ilgam miegam mūsu organisms un psihe pilnvērtīgi atpūšas un uzkrāj spēkus nākamajai dienai. Pacenties likties gulēt tā, lai Tev sanāk pagulēt vismaz astoņas stundas. Ja zini, ka iemigšanai nepieciešama stunda, liecies gulēt vēl stundu agrāk;
- Ir ļoti svarīgi saglabāt savā ikdienā paredzamību, jo nenoteiktības jau tā ir gana. Viens no vienkāršākajiem veidiem kā dzīvē ieviest vismaz kādu noteiktību ir dienas plāns un struktūra, ikdienas rituāli un režīms. Īpaši svarīgi tas ir bērniem un jauniešiem;
- Ja esi nonācis situācijā, kad visi mājinieki strādā un mācās mājās, padomā par veidiem kā paņemt laiku tikai sev. Tā var būt vanna, duša, grāmatas lasīšana, pastaiga ar suni. Ģimenē var tikt ieviesta jauna tradīcija, piemēram, katru vakaru no pulksten 19.00-20.00 katram mājiniekam ir “Brīvais laiks”, katrs dara savas lietas. Šajā laikā nav ļauts otru traucēt.
- Savukārt, lielai daļai cilvēku veidojas tieši pretēja situācija, viņi jūtas sociāli izolēti un vientuļi. Īpaši sāpīgs šis laiks ir ekstrovertiem, kuri ieraduši daudz komunicēt un pavadīt laiku ārpus mājām. Aktivizē savu sociālā atbalsta tīklu (radinieki, draugi, speciālisti, uzticības tālrunis u.c.). Regulāri sazvanies, ierosini zoom vai citas neklātienes tikšanās, čato, dalies ar ikdienas jaunumiem, pārrunā ikdienas aktualitātes, dalies ar savām jūtām, nebaidies lūgt palīdzību un emocionālu atbalstu;
- Runā par to kā jūties pat tad, ja tas nekādā veidā nemainīs esošās problēmas. Saruna mazina spriedzi un palielina varbūtību, ka spriedzes līmenis nesasniegs tādu pakāpi, ka steidzami būs jāmeklē speciālista palīdzība;
- Bagātini un pilnveido emociju vadības un spriedzes mazināšanas stratēģijas. Runā par savām domām un jūtām; raksti dienasgrāmatu; raudi; kliedz spilvenā; plēs vecus žurnālus; taisi papīra bumbas un met pret sienu; pūt ziepju burbuļus; mini krustvārdu mīklas; apgūsti elpošanas un relaksācijas tehnikas; apgūsti uzmanības pārslēgšanas tehniskas; zīmē, glezno, krāso, adi, izšuj, veido kaut ko no koka vai metāla - iemācies darīt kaut ko ar rokām (palīgā ņem video pamācības); vingro; iemācies staipīšanās vingrinājumus (stretching); izej pastaigā; gatavo jaunus ēdienus; mācies ko jaunu un interesantu, piemēram, par citu valstu kultūru, kosmosu, fiziku; klausies lekcijas (šobrīd kā vēl nekad līdz šim ir iespējams neklātienē apmeklēt visdažādākās lekcijas, seminārus un pat apmācības) un audiogrāmatas; noskaties labu filmu; sastādi jaunu mūzikas listi un klausies mūziku; spēlē mūzikas instrumentu; veic ģenerālo tīrīšanu. Jautā draugiem kā viņi tiek galā ar emocijām un stresu, papēti internetā pieejamās idejas un pamēģini ko jaunu;
- Sastādi problēmas risināšanas plānu tām problēmām, kuras Tu vari ietekmēt un risināt kaut nelielā mērā. Skaidrs rīcības plāns, pat tad, ja tie ir tikai pāris pirmie soļi, mazinās spriedzi, bezpalīdzības un nenoteiktības sajūtu. Dari visu, kas ir atkarīgs no Tevis, lai labvēlīgi ietekmētu situācijas, kas ir Tavas kontroles zona;
- Meklē veidus kā pieņemt jauno realitāti (sejas maskas, ierobežojumi u.c.). Jo ilgāk Tu meklēsi vainīgos, pretosies un meklēsi veidus kā apiet noteikumus vai protestēsi, jo grūtāks un ilgāks būs adaptēšanās posms.
Kad ir jāmeklē speciālista palīdzība?
Ir vērts konsultēties ar speciālistu, piemēram, ģimenes ārstu, psihiatru, psihologu vai psihoterapeitu, ja Tu netiec galā ar savām emocijām, ir parādījusies hroniska trauksme, bezmiegs, nomāktība, raudulība, pašnāvības domas, psihosomātiskas sūdzības.
Ja vēl pirms pandēmijas Tev bija diagnosticēta psihiska saslimšana, piemēram, depresija, lūdzu, rūpīgi plāno tikšanās laikus ar psihiatru. Nepieļauj, ka Tu pēkšņi paliec bez zālēm. Var gadīties, ka pandēmijas laiks ir pasliktinājis Tavu psihisko veselības stāvokli, ir nākušas klāt jaunas sūdzības – tādā gadījumā par to obligāti jāinformē ārsts. Visticamāk būs nepieciešama medikamentozās terapijas korekcija.
Krīzes otra puse. Vai krīze var izrādīties noderīga?
Lai arī krīze objektīvi nav ne viegla ne patīkama, labā ziņa ir tajā, ka viņa beigsies. Tas ir neizbēgami tāpat kā tas, ka pagaidām mums visiem ir jānēsā sejas maska. Mūsu dzīvē jau ir bijušas neskaitāmas krīzes un visas ir pārvarētas. Ar šo būs tāpat.
Krīze piespiež mūs iemācīties vēl efektīvākas stratēģijas kā risināt problēmas, kā tikt galā ar emocijām un spriedzi. Mums ir jāapgūst jaunas iemaņas, piemēram, lietot zoom platformu vai iepirkties online, kas gan pircējiem gan pakalpojuma sniedzējiem paver jaunas iespējas ne tikai uz krīzes laiku, bet arī pēc tās. Padomā tik, tagad pat pie ārsta uz vizīti var tikt neklātienē ja vien situācija neprasa fizisku klātbūtni, piemēram, brūces apskati vai apkopi.
Liela daļa sabiedrības ir atskārtusi finansiālā drošības spilvena nozīmi un, beidzot, ir sākusi veikt iekrājumus vai mācīties budžeta plānošanu, lai rastu iespēju atlikt vismaz nelielu daļu naudas neparedzētām situācijām. Daudzas ģimenes pandēmijas laikā pārsteigumā atklāj, ka lielu daļu no pirkumiem, kuri agrāk tika veikti, nemaz nav vajadzīgi un bez tiem mierīgi var iztikt. Jā, būtu patīkamāk finanšu menedžmentu apgūt bez spiediena, bet, no otras puses, ir iemaņas, kuras apgūstam tieši akūtas nepieciešamības dēļ.
Ko Tu esi iemācījies pandēmijas laikā? Ir kas tāds, kas Tev noderēs arī pēc tās?
Autore: sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova
KONTAKTI:
Mob. tālr. 22137882
e-pasts: [email protected]
Prakses vieta: Rīga, Brīvības iela 85
