8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
Realitāte: Grāmatu vai žurnālu lasīšana psiholoģijā ir lielisks palīgs, lai uzsāktu sarunu pašam ar sevi, apzinātu kādu grūtību, saņemtu dažas atbildes vai idejas, taču ar grāmatu palīdzību vien, visbiežāk, noturīgas un paliekošas izmaiņas savā dzīvē izdodas ieviest tikai retajam.
Grāmata var paplašināt redzesloku, iedrošināt un motivēt cilvēku, kurš jau sākotnēji ir atvērts, motivēts un gatavs ieviest izmaiņas savā dzīvē. Visbiežāk runa ir par cilvēkiem, kuriem nav nopietnu grūtību ikdienā, nav personības traucējumu vai psihisku saslimšanu.
Ar grāmatu lasīšanu, lai izvairītos no psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma ir līdzīgi kā ar vispārējās medicīnas grāmatas studēšanu, lai veiktu sev sirds operāciju. Ir lietderīgi studēt literatūru un lasīt pētījumus par to, kā pasargāt sevi no sirds saslimšanām, taču, ja kaiti nav izdevies novērst, turpināt lasīt grāmatas, lai mēģinātu sev veikt sirds operāciju ir ne tikai bezjēdzīgi, bet pat bīstami, eksperiments beigsies letāli.
Ja viss būtu tik vienkārši psihologiem un psihoterapeitiem nebūtu vajadzības studēt daudzus gadus pirms atļaujas saņemšanas, lai uzsāktu praktisko darbu ar klientiem, nebūtu vajadzības turpināt apmācības visu atlikušo profesionālās darbības mūžu, nebūtu vajadzības pēc personiskās ilgtermiņa pašterapijas pieredzes un regulārām supervīzijām. Lai kā arī gribētos, grāmatas izlasīšana vai pat izcila teorijas pārzināšana psihologu nepadara par psihologu, psihoterapeitu par psihoterapeitu, tāpat kā grāmatas izlasīšana cilvēku nepadara par ķirurgu.
Grāmatu lasīšana noteikti ar apsveicama un vēlama, grāmata ir lielisks palīgs, lai paplašinātu savu redzesloku, uzdotu sev jautājumus, sāktu domāt par risinājumiem, iespējams pat nostiprinātu motivāciju meklēt veidus, kā vēlamās izmaiņas ieviest savā dzīvē. Tomēr, visbiežāk, grāmata nav pietiekams instruments, lai vēlamās izmaiņas būtu pamatīgas un noturīgas visās dzīves jomās, kur tās nepieciešamas.
Autore: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova
Grāmata var paplašināt redzesloku, iedrošināt un motivēt cilvēku, kurš jau sākotnēji ir atvērts, motivēts un gatavs ieviest izmaiņas savā dzīvē. Visbiežāk runa ir par cilvēkiem, kuriem nav nopietnu grūtību ikdienā, nav personības traucējumu vai psihisku saslimšanu.
Ar grāmatu lasīšanu, lai izvairītos no psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma ir līdzīgi kā ar vispārējās medicīnas grāmatas studēšanu, lai veiktu sev sirds operāciju. Ir lietderīgi studēt literatūru un lasīt pētījumus par to, kā pasargāt sevi no sirds saslimšanām, taču, ja kaiti nav izdevies novērst, turpināt lasīt grāmatas, lai mēģinātu sev veikt sirds operāciju ir ne tikai bezjēdzīgi, bet pat bīstami, eksperiments beigsies letāli.
Ja viss būtu tik vienkārši psihologiem un psihoterapeitiem nebūtu vajadzības studēt daudzus gadus pirms atļaujas saņemšanas, lai uzsāktu praktisko darbu ar klientiem, nebūtu vajadzības turpināt apmācības visu atlikušo profesionālās darbības mūžu, nebūtu vajadzības pēc personiskās ilgtermiņa pašterapijas pieredzes un regulārām supervīzijām. Lai kā arī gribētos, grāmatas izlasīšana vai pat izcila teorijas pārzināšana psihologu nepadara par psihologu, psihoterapeitu par psihoterapeitu, tāpat kā grāmatas izlasīšana cilvēku nepadara par ķirurgu.
Grāmatu lasīšana noteikti ar apsveicama un vēlama, grāmata ir lielisks palīgs, lai paplašinātu savu redzesloku, uzdotu sev jautājumus, sāktu domāt par risinājumiem, iespējams pat nostiprinātu motivāciju meklēt veidus, kā vēlamās izmaiņas ieviest savā dzīvē. Tomēr, visbiežāk, grāmata nav pietiekams instruments, lai vēlamās izmaiņas būtu pamatīgas un noturīgas visās dzīves jomās, kur tās nepieciešamas.
Autore: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova
