Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
  • KONSULTĀCIJAS
    • Psihoterapija
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
    • Smilšu spēles terapija
  • Pirms vizītes
  • Grāmata
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • Kā pārvarēt krīzi
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

Depresijas ārstēšana

Picture
Depresija ir mokoša saslimšana, tās ir nemitīgas psihiskas ciešanas, kuras cilvēks izjūt. Depresiju iedala vieglā, vidēji smagā un smagā depresijā. Smagas depresijas gadījumā cilvēks vairs nespēj normāli funkcionēt, strādāt, visbiežāk mierinājumu rod domās par pašnāvību vai pat veic pašnāvības mēģinājumu, lai psihiskās ciešanas izbeigtu.

Lai runātu par depresiju kā saslimšanu, cilvēkam ilgāk kā divas nedēļas regulāri ir jājūt būtisks garastāvokļa pazeminājums, intereses un prieka zudums par lietām un darbībām, kuras agrāk iepriecināja. Cilvēkam zūd enerģija, lai paveiktu ikdienas darbus, viņam ir jāpiepūlas, jāpiespiež sevi saņemties, viņš ātri nogurst, izsīkst. Cilvēkam parādās pesimistiska domāšana par pasauli un sevi “Nekam nav jēgas”, “Man nesanāks”, “Esmu neveiksminieks” u.c. Dēļ spēku zuduma un pesimistiskā domāšanas veida, cilvēkam zūd ticība labākai nākotnei, mazinās ticība, ka psihiskās ciešanas reiz beigsies, tiek izjusts kauns un vainas sajūta tuvinieku priekšā, kuri nereti vaino cilvēku slinkumā un mudina beigt muļķoties, liek saņemties.

Nespējot atgūt balansu savā dzīvē, cilvēks grimst aizvien dziļākā bezspēcībā, vientulībā un bezcerībā. Nemeklējot palīdzību, cilvēks var attapties tik dziļā bedrē, ka patstāvīgi no tās vairs nav iespējams izrāpties - ir nepieciešama speciālistu komandas palīdzība, kura sastāv no psihiatra un psihologa vai psihoterapeita.

Jārēķinās ar to, ka medikamenti neārstē depresiju, taču tie palīdz mazināt depresijas simptomus, lai cilvēks spētu normāli funkcionēt un rastu iekšējo spēku strādāt ar sevi, lai attīstītu iemaņas, kuras palīdzēs tikt galā ar dzīves grūtībām un emocijām, kuras depresiju ne tikai izprovocēja, bet arī regulāri baro (uztur). Depresiju ārstē savas dzīves klupšanas akmeņu apzināšana un pārvarēšana, sava iekšējā spēka atrašana un nostiprināšana. Cilvēkam nepieciešams savā dzīvē mainīt jomas, kuru dēļ depresija sākusies un joprojām turpinās. Depresija kliedz, ka cilvēkam dzīvē steidzami kaut kas ir jāmaina, tā vairs nevar turpināties!

Kā izņēmums jāmin organiski smadzeņu darbības traucējumi, kuri rodas, piemēram, pēc galvas traumām, ilgstošas apreibinošo vielu lietošanas, fiziskām vai psihiskām saslimšanām, kurām progresējot, notiek neatgriezeniskas smadzeņu darbības izmaiņas vai pat demece. Šajos gadījumos tik tiešām var runāt, ka depresija ir smadzeņu darbības traucējumu rezultāts un medikamenti būs galvenais ārstēšanās instruments, lai maksimāli samazinātu depresijas simptomus. Psihoterapija palīdzēs saslimšanu iepazīt, iemācīs ar to sadzīvot un palīdzēs apgūt iemaņas, lai cilvēks spētu pilnvērtīgi dzīvot par spīti depresijai un tās radītajām psihiskajām ciešanām un fiziskajiem ierobežojumiem.

Medikamenti, neatkarīgi no tā, kāpēc depresija ir sākusies, ir nepieciešami brīdī, kad cilvēks jūt, ka vairs netiek galā ar savu ikdienu, vairs nespēj gulēt vai izkāpt no gultas, ir sākušies kognitīvie traucējumi, pārmērīga alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana, cilvēks sācis domāt par pašnāvību. Medikamenti palīdz mazināt un atvieglot psihiskās ciešanas un fiziskos simptomus, kuru dēļ cilvēkam ar depresiju, ikdiena kļūst grūta. Nav vajadzības sevi mocīt atsakoties no tā, kas var palīdzēt justies labāk! Medikamenti, tāpat kā psihoterapija,  vairs nebūs vajadzīgi, kad būsiet sakārtojis savu dzīvi tik lielā mērā, lai tā atkārtoti neizprovocē depresijas epizodi.

Drosmi, izturību, gribasspēku un drīzu atveseļošanos vēlot,
sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA 
*materiāla pārpublicēšanas gadījumā izmantojama pilna atsauce uz autoru un mājaslapu www.tavaiizaugsmei.com 

Tarass Ivaščenko

29 881 571

  Natālija Morozova

22 137 882

Ieva Brante

26 031 999