Par depresijas ārstēšanu
Depresija ir mokoša saslimšana, tās ir nemitīgas psihiskas ciešanas, kuras cilvēks izjūt. Depresiju iedala vieglā, vidēji smagā un smagā depresijā. Smagas depresijas gadījumā cilvēks vairs nespēj normāli funkcionēt, strādāt, visbiežāk mierinājumu rod domās par pašnāvību vai pat veic pašnāvības mēģinājumu, lai psihiskās ciešanas izbeigtu.
Lai runātu par depresiju kā saslimšanu, cilvēkam ilgāk kā divas nedēļas regulāri ir jājūt būtisks garastāvokļa pazeminājums, intereses un prieka zudums par lietām un darbībām, kuras agrāk iepriecināja. Cilvēkam zūd enerģija, lai paveiktu ikdienas darbus, viņam ir jāpiepūlas, jāpiespiež sevi saņemties, viņš ātri nogurst, izsīkst. Cilvēkam parādās pesimistiska domāšana par pasauli un sevi “Nekam nav jēgas”, “Man nesanāks”, “Esmu neveiksminieks” u.c. Dēļ spēku zuduma un pesimistiskā domāšanas veida, cilvēkam zūd ticība labākai nākotnei, mazinās ticība, ka psihiskās ciešanas reiz beigsies, tiek izjusts kauns un vainas sajūta tuvinieku priekšā, kuri nereti vaino cilvēku slinkumā un mudina beigt muļķoties, liek saņemties.
Vieglas depresijas gadījumā, kas var liecināt arī par izdegšanu, cilvēks var sev palīdzēt atpazīstot pirmos depresijas simptomus - nogurumu, aizkaitināmību, pazeminātu garastāvokli, miega traucējumus - un momentāni reaģējot atpūšoties, sakārtojot miega un ēšanas režīmu, aktivizējot savu sociālā atbalsta tīklu, regulāri veicot rituālus, kuri iepriecina. Ielaistu depresiju ārstēt ir ļoti grūti, tāpēc ir svarīgi mācīties par sevi rūpēties jau laicīgi!
Ja depresija netiek ārstēta, agri vai vēlu, bet vienmēr (!) parādās arī pašnāvības domas. Ja arī šajā saslimšanas fāzē nenotiek steidzama iejaukšanās, cilvēks var pieņemt lēmumu sevi nogalināt un savu nodomu realizēt.
Speciālisti iedalās divās kategorijās, vieni uzskata, ka depresijas cēlonis ir smadzeņu darbības traucējumi, otri sliecas domāt, ka smadzeņu darbības disbalansu izraisa pati saslimšana, ja tā netiek ārstēta. Pašu saslimšanu izraisa vairāki faktori, bet pamatā psiholoģiski un sociāli, tādi kā attiecību problēmas, izdegšana, bezdarbs, naudas trūkums, hronisks stress, hroniska fiziska saslimšana, psihiska saslimšana... Šo sarakstu var turpināt bezgalīgi.
Arī es sliecos domāt, ka depresija ir sekas neatrisinātiem, bet joprojām dzīviem iekšējiem konfliktiem, cilvēka pazeminātajām spējām tikt galā ar stresu, izturēt dzīves satricinājumus, nepietiekama jeb neesoša atbalsta sistēma, kuras neesamības dēļ, cilvēks izolējas, paliek viens un nesaņem savlaicīgu palīdzību.
Nespējot atgūt balansu savā dzīvē, cilvēks grimst aizvien dziļākā bezspēcībā, vientulībā un bezcerībā. Nemeklējot palīdzību, cilvēks var attapties tik dziļā bedrē, ka patstāvīgi no tās vairs nav iespējams izrāpties - ir nepieciešama speciālistu komandas palīdzība, kura sastāv no psihiatra un psihologa vai psihoterapeita.
Jārēķinās ar to, ka medikamenti neārstē depresiju, taču tie palīdz mazināt depresijas simptomus, lai cilvēks spētu normāli funkcionēt un rastu iekšējo spēku strādāt ar sevi, lai attīstītu iemaņas, kuras palīdzēs tikt galā ar dzīves grūtībām un emocijām, kuras depresiju ne tikai izprovocēja, bet arī regulāri baro (uztur). Depresiju ārstē savas dzīves klupšanas akmeņu apzināšana un pārvarēšana, sava iekšējā spēka atrašana un nostiprināšana. Cilvēkam nepieciešams savā dzīvē mainīt jomas, kuru dēļ depresija sākusies un joprojām turpinās. Depresija kliedz, ka cilvēkam dzīvē steidzami kaut kas ir jāmaina, tā vairs nevar turpināties!
Kā izņēmums jāmin organiski smadzeņu darbības traucējumi, kuri rodas, piemēram, pēc galvas traumām, ilgstošas apreibinošo vielu lietošanas, fiziskām vai psihiskām saslimšanām, kurām progresējot, notiek neatgriezeniskas smadzeņu darbības izmaiņas vai pat demece. Šajos gadījumos tik tiešām var runāt, ka depresija ir smadzeņu darbības traucējumu rezultāts un medikamenti būs galvenais ārstēšanās instruments, lai maksimāli samazinātu depresijas simptomus. Psihoterapija palīdzēs saslimšanu iepazīt, iemācīs ar to sadzīvot un palīdzēs apgūt iemaņas, lai cilvēks spētu pilnvērtīgi dzīvot par spīti depresijai un tās radītajām psihiskajām ciešanām un fiziskajiem ierobežojumiem.
Medikamenti, neatkarīgi no tā, kāpēc depresija ir sākusies, ir nepieciešami brīdī, kad cilvēks jūt, ka vairs netiek galā ar savu ikdienu, vairs nespēj gulēt vai izkāpt no gultas, ir sākušies kognitīvie traucējumi, pārmērīga alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana, cilvēks sācis domāt par pašnāvību. Medikamenti palīdz mazināt un atvieglot psihiskās ciešanas un fiziskos simptomus, kuru dēļ cilvēkam ar depresiju, ikdiena kļūst grūta. Nav vajadzības sevi mocīt atsakoties no tā, kas var palīdzēt justies labāk! Medikamenti, tāpat kā psihoterapija, vairs nebūs vajadzīgi, kad būsiet sakārtojis savu dzīvi tik lielā mērā, lai tā atkārtoti neizprovocē depresijas epizodi.
Drosmi, izturību, gribasspēku un drīzu atveseļošanos vēlot,
Klīniskā psiholoģe un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA
*materiāla pārpublicēšanas gadījumā izmantojama pilna atsauce uz autoru un mājaslapu www.tavaiizaugsmei.com
Lai runātu par depresiju kā saslimšanu, cilvēkam ilgāk kā divas nedēļas regulāri ir jājūt būtisks garastāvokļa pazeminājums, intereses un prieka zudums par lietām un darbībām, kuras agrāk iepriecināja. Cilvēkam zūd enerģija, lai paveiktu ikdienas darbus, viņam ir jāpiepūlas, jāpiespiež sevi saņemties, viņš ātri nogurst, izsīkst. Cilvēkam parādās pesimistiska domāšana par pasauli un sevi “Nekam nav jēgas”, “Man nesanāks”, “Esmu neveiksminieks” u.c. Dēļ spēku zuduma un pesimistiskā domāšanas veida, cilvēkam zūd ticība labākai nākotnei, mazinās ticība, ka psihiskās ciešanas reiz beigsies, tiek izjusts kauns un vainas sajūta tuvinieku priekšā, kuri nereti vaino cilvēku slinkumā un mudina beigt muļķoties, liek saņemties.
Vieglas depresijas gadījumā, kas var liecināt arī par izdegšanu, cilvēks var sev palīdzēt atpazīstot pirmos depresijas simptomus - nogurumu, aizkaitināmību, pazeminātu garastāvokli, miega traucējumus - un momentāni reaģējot atpūšoties, sakārtojot miega un ēšanas režīmu, aktivizējot savu sociālā atbalsta tīklu, regulāri veicot rituālus, kuri iepriecina. Ielaistu depresiju ārstēt ir ļoti grūti, tāpēc ir svarīgi mācīties par sevi rūpēties jau laicīgi!
Ja depresija netiek ārstēta, agri vai vēlu, bet vienmēr (!) parādās arī pašnāvības domas. Ja arī šajā saslimšanas fāzē nenotiek steidzama iejaukšanās, cilvēks var pieņemt lēmumu sevi nogalināt un savu nodomu realizēt.
Speciālisti iedalās divās kategorijās, vieni uzskata, ka depresijas cēlonis ir smadzeņu darbības traucējumi, otri sliecas domāt, ka smadzeņu darbības disbalansu izraisa pati saslimšana, ja tā netiek ārstēta. Pašu saslimšanu izraisa vairāki faktori, bet pamatā psiholoģiski un sociāli, tādi kā attiecību problēmas, izdegšana, bezdarbs, naudas trūkums, hronisks stress, hroniska fiziska saslimšana, psihiska saslimšana... Šo sarakstu var turpināt bezgalīgi.
Arī es sliecos domāt, ka depresija ir sekas neatrisinātiem, bet joprojām dzīviem iekšējiem konfliktiem, cilvēka pazeminātajām spējām tikt galā ar stresu, izturēt dzīves satricinājumus, nepietiekama jeb neesoša atbalsta sistēma, kuras neesamības dēļ, cilvēks izolējas, paliek viens un nesaņem savlaicīgu palīdzību.
Nespējot atgūt balansu savā dzīvē, cilvēks grimst aizvien dziļākā bezspēcībā, vientulībā un bezcerībā. Nemeklējot palīdzību, cilvēks var attapties tik dziļā bedrē, ka patstāvīgi no tās vairs nav iespējams izrāpties - ir nepieciešama speciālistu komandas palīdzība, kura sastāv no psihiatra un psihologa vai psihoterapeita.
Jārēķinās ar to, ka medikamenti neārstē depresiju, taču tie palīdz mazināt depresijas simptomus, lai cilvēks spētu normāli funkcionēt un rastu iekšējo spēku strādāt ar sevi, lai attīstītu iemaņas, kuras palīdzēs tikt galā ar dzīves grūtībām un emocijām, kuras depresiju ne tikai izprovocēja, bet arī regulāri baro (uztur). Depresiju ārstē savas dzīves klupšanas akmeņu apzināšana un pārvarēšana, sava iekšējā spēka atrašana un nostiprināšana. Cilvēkam nepieciešams savā dzīvē mainīt jomas, kuru dēļ depresija sākusies un joprojām turpinās. Depresija kliedz, ka cilvēkam dzīvē steidzami kaut kas ir jāmaina, tā vairs nevar turpināties!
Kā izņēmums jāmin organiski smadzeņu darbības traucējumi, kuri rodas, piemēram, pēc galvas traumām, ilgstošas apreibinošo vielu lietošanas, fiziskām vai psihiskām saslimšanām, kurām progresējot, notiek neatgriezeniskas smadzeņu darbības izmaiņas vai pat demece. Šajos gadījumos tik tiešām var runāt, ka depresija ir smadzeņu darbības traucējumu rezultāts un medikamenti būs galvenais ārstēšanās instruments, lai maksimāli samazinātu depresijas simptomus. Psihoterapija palīdzēs saslimšanu iepazīt, iemācīs ar to sadzīvot un palīdzēs apgūt iemaņas, lai cilvēks spētu pilnvērtīgi dzīvot par spīti depresijai un tās radītajām psihiskajām ciešanām un fiziskajiem ierobežojumiem.
Medikamenti, neatkarīgi no tā, kāpēc depresija ir sākusies, ir nepieciešami brīdī, kad cilvēks jūt, ka vairs netiek galā ar savu ikdienu, vairs nespēj gulēt vai izkāpt no gultas, ir sākušies kognitīvie traucējumi, pārmērīga alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana, cilvēks sācis domāt par pašnāvību. Medikamenti palīdz mazināt un atvieglot psihiskās ciešanas un fiziskos simptomus, kuru dēļ cilvēkam ar depresiju, ikdiena kļūst grūta. Nav vajadzības sevi mocīt atsakoties no tā, kas var palīdzēt justies labāk! Medikamenti, tāpat kā psihoterapija, vairs nebūs vajadzīgi, kad būsiet sakārtojis savu dzīvi tik lielā mērā, lai tā atkārtoti neizprovocē depresijas epizodi.
Drosmi, izturību, gribasspēku un drīzu atveseļošanos vēlot,
Klīniskā psiholoģe un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA
*materiāla pārpublicēšanas gadījumā izmantojama pilna atsauce uz autoru un mājaslapu www.tavaiizaugsmei.com
