Maldinoši uzskati par pašnāvību
-Cilvēks, kurš runā par pašnāvību, īstenībā to nemaz nedarīs.
Gandrīz visi cilvēki pirms pašnāvības veikšanas ir tiešā vai netiešā veidā norādījusi apkārtējiem par saviem nodomiem. Neignorē pašnāvības draudus. Pat tad, ja pašnāvības draudi ir izteikti kā joks, uztver tos nopietni. Pievērs uzmanību, ja dzirdi šādus izteicienus: „Tu to nožēlosi, kad es būšu miris”, „Es neredzu izeju no šīs situācijas”.
-Visi cilvēki, kuri mēģina izdarīt pašnāvību ir traki.
Lielākā daļa cilvēku, kuri mēģina izdarīt pašnāvību nav psihiski slimi. Viņi jūtas nomākti un bēdu pārņemti, izmisuši. Un trauksme, emocionālas ciešanas ne vienmēr norāda uz psihisku saslimšanu.
-Ja cilvēks ir nolēmis izdarīt pašnāvību, nekas viņu nespēs apturēt.
Cilvēks, kurš vēlas pārtraukt savu dzīvi ar pašnāvību nevēlas mirt, bet vēlas, lai viņu sāpes izbeigtos. Impulss pārtraukt dzīvi neilgst mūžīgi.
-Cilvēki, kuri vēlas izdarīt pašnāvību ir tie, kuri nevēlas meklēt palīdzību.
Pētījumi apliecina, ka vairāk kā puse pašnāvnieku pirms nāves ir vērsušies pēc medicīniskās palīdzības.
-Runāt par pašnāvību nozīmē uzvedināt cilvēku uz šādām domām.
Runāt par pašnāvību nenozīmē, ka šādā veidā uzvediniet cilvēku uz slimīgām idejām par pašnāvības veikšanu. Gluži otrādi – aktualizēt/pārrunāt šo tēmu un runāt par to atklāti ir viens no piemērotākajiem veidiem, ko var šādā situācijā darīt.
Kā iesākt sarunu par pašnāvību:
-Es par tevi raizējos. Vai tu jūties labi?
-Pēdējā laikā esmu pamanījis, ka tu esi izmainījusies un es domāju par to, kā tev iet/ kā tu jūties.
Jautājumi, kurus var uzdot:
-Kad tu sāki šādi justies/ kad sāka parādīties domas par pašnāvību?
-Vai kaut kas notika, ka tu sāki šādi justies?
-Kā es tevi šobrīd varu atbalstīt?
-Vai tu esi domājusi par palīdzības meklēšanu?
Atbalstoši vārdi:
-Tu šobrīd neesi viens/a. Es esmu kopā ar tevi.
-Tu tam vari neticēt, bet tas, kā tu šobrīd jūties ar laiku mainīsies.
-Es iespējams neizprotu to, kā tu šobrīd jūties, bet man rūp, kas ar tevi notiek un es vēlos tev palīdzēt.
-Brīdī, kad tu gribi padoties, pasaki sev, ka atturēsies no pašnāvības vēl vienu dienu, stundu, minūti – atkarībā no tā, ko tajā brīdī spēsi paveikt.
NEDARI:
-Nestrīdies ar šo cilvēku. Izvairies no šādām frāzēm: „Tev taču ir tik daudz dēļ kā dzīvot.”, „Tava pašnāvība sāpinās tavus tuviniekus”, „Raugies uz dzīvi no gaišās puses, viss jau nav nemaz tik ļauni”.
-Neizrādi, ka esi šokēts par sava līdzcilvēka lēmumu. Nelasi lekcijas par to, kas ir dzīves galvenās vērtības. Un nesaki, ka pašnāvība ir kļūda, un ka tā rīkoties nav pareizi.
-Neapsoli, ka šo sarunas tēmu turēsi noslēpumā. Cilvēka dzīvība ir apdraudēta un iespējams tev būs jāvēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Ja tu apsoli, ka jūsu saruna būs konfidenciāla, iespējams šis solījums būs jālauž.
-Nepiedāvā veidus, kā atrisināt problēmas (nedod padomus).
-Nevaino sevi. Tu nevari izārstēt otra cilvēka depresiju. Tava tuvinieka laime vai nelaime nav tava atbildība.
Resurss:
www.helpguide.org
www.suicideinfo.ca
www.livingworks.net
Gandrīz visi cilvēki pirms pašnāvības veikšanas ir tiešā vai netiešā veidā norādījusi apkārtējiem par saviem nodomiem. Neignorē pašnāvības draudus. Pat tad, ja pašnāvības draudi ir izteikti kā joks, uztver tos nopietni. Pievērs uzmanību, ja dzirdi šādus izteicienus: „Tu to nožēlosi, kad es būšu miris”, „Es neredzu izeju no šīs situācijas”.
-Visi cilvēki, kuri mēģina izdarīt pašnāvību ir traki.
Lielākā daļa cilvēku, kuri mēģina izdarīt pašnāvību nav psihiski slimi. Viņi jūtas nomākti un bēdu pārņemti, izmisuši. Un trauksme, emocionālas ciešanas ne vienmēr norāda uz psihisku saslimšanu.
-Ja cilvēks ir nolēmis izdarīt pašnāvību, nekas viņu nespēs apturēt.
Cilvēks, kurš vēlas pārtraukt savu dzīvi ar pašnāvību nevēlas mirt, bet vēlas, lai viņu sāpes izbeigtos. Impulss pārtraukt dzīvi neilgst mūžīgi.
-Cilvēki, kuri vēlas izdarīt pašnāvību ir tie, kuri nevēlas meklēt palīdzību.
Pētījumi apliecina, ka vairāk kā puse pašnāvnieku pirms nāves ir vērsušies pēc medicīniskās palīdzības.
-Runāt par pašnāvību nozīmē uzvedināt cilvēku uz šādām domām.
Runāt par pašnāvību nenozīmē, ka šādā veidā uzvediniet cilvēku uz slimīgām idejām par pašnāvības veikšanu. Gluži otrādi – aktualizēt/pārrunāt šo tēmu un runāt par to atklāti ir viens no piemērotākajiem veidiem, ko var šādā situācijā darīt.
Kā iesākt sarunu par pašnāvību:
-Es par tevi raizējos. Vai tu jūties labi?
-Pēdējā laikā esmu pamanījis, ka tu esi izmainījusies un es domāju par to, kā tev iet/ kā tu jūties.
Jautājumi, kurus var uzdot:
-Kad tu sāki šādi justies/ kad sāka parādīties domas par pašnāvību?
-Vai kaut kas notika, ka tu sāki šādi justies?
-Kā es tevi šobrīd varu atbalstīt?
-Vai tu esi domājusi par palīdzības meklēšanu?
Atbalstoši vārdi:
-Tu šobrīd neesi viens/a. Es esmu kopā ar tevi.
-Tu tam vari neticēt, bet tas, kā tu šobrīd jūties ar laiku mainīsies.
-Es iespējams neizprotu to, kā tu šobrīd jūties, bet man rūp, kas ar tevi notiek un es vēlos tev palīdzēt.
-Brīdī, kad tu gribi padoties, pasaki sev, ka atturēsies no pašnāvības vēl vienu dienu, stundu, minūti – atkarībā no tā, ko tajā brīdī spēsi paveikt.
NEDARI:
-Nestrīdies ar šo cilvēku. Izvairies no šādām frāzēm: „Tev taču ir tik daudz dēļ kā dzīvot.”, „Tava pašnāvība sāpinās tavus tuviniekus”, „Raugies uz dzīvi no gaišās puses, viss jau nav nemaz tik ļauni”.
-Neizrādi, ka esi šokēts par sava līdzcilvēka lēmumu. Nelasi lekcijas par to, kas ir dzīves galvenās vērtības. Un nesaki, ka pašnāvība ir kļūda, un ka tā rīkoties nav pareizi.
-Neapsoli, ka šo sarunas tēmu turēsi noslēpumā. Cilvēka dzīvība ir apdraudēta un iespējams tev būs jāvēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Ja tu apsoli, ka jūsu saruna būs konfidenciāla, iespējams šis solījums būs jālauž.
-Nepiedāvā veidus, kā atrisināt problēmas (nedod padomus).
-Nevaino sevi. Tu nevari izārstēt otra cilvēka depresiju. Tava tuvinieka laime vai nelaime nav tava atbildība.
Resurss:
www.helpguide.org
www.suicideinfo.ca
www.livingworks.net
