Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
    • KONSULTĀCIJAS
    • SMILŠU SPĒLES TERAPIJA
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
  • TARASS IVAŠČENKO
    • Klātienes konsultācijas
    • Supervīzijas
  • MEITENE HAMELEONS
  • VIDEO
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • Kā pārvarēt krīzi
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

 Maldinoši uzskati par pašnāvību

Picture
-Cilvēks, kurš runā par pašnāvību, īstenībā to nemaz nedarīs.
Gandrīz visi cilvēki pirms pašnāvības veikšanas ir tiešā vai netiešā veidā norādījusi apkārtējiem par saviem nodomiem. Neignorē pašnāvības draudus. Pat tad, ja pašnāvības draudi ir izteikti kā joks, uztver tos nopietni. Pievērs uzmanību, ja dzirdi šādus izteicienus: „Tu to nožēlosi, kad es būšu miris”, „Es neredzu izeju no šīs situācijas”.

-Visi cilvēki, kuri mēģina izdarīt pašnāvību ir traki.
Lielākā daļa cilvēku, kuri mēģina izdarīt pašnāvību nav psihiski slimi. Viņi jūtas nomākti un bēdu pārņemti, izmisuši. Un trauksme, emocionālas ciešanas ne vienmēr norāda uz psihisku saslimšanu.

-Ja cilvēks ir nolēmis izdarīt pašnāvību, nekas viņu nespēs apturēt.
Cilvēks, kurš vēlas pārtraukt savu dzīvi ar pašnāvību nevēlas mirt, bet vēlas, lai viņu sāpes izbeigtos. Impulss pārtraukt dzīvi neilgst mūžīgi.

-Cilvēki, kuri vēlas izdarīt pašnāvību ir tie, kuri nevēlas meklēt palīdzību.
Pētījumi apliecina, ka vairāk kā puse pašnāvnieku pirms nāves ir vērsušies pēc medicīniskās palīdzības.

-Runāt par pašnāvību nozīmē uzvedināt cilvēku uz šādām domām.
Runāt par pašnāvību nenozīmē, ka šādā veidā uzvediniet cilvēku uz slimīgām idejām par pašnāvības veikšanu. Gluži otrādi – aktualizēt/pārrunāt šo tēmu un runāt par to atklāti ir viens no piemērotākajiem veidiem, ko var šādā situācijā darīt.
 
Kā iesākt sarunu par pašnāvību:
-Es par tevi raizējos. Vai tu jūties labi?
-Pēdējā laikā esmu pamanījis, ka tu esi izmainījusies un es domāju par to, kā tev iet/ kā tu jūties.
 
Jautājumi, kurus var uzdot:
-Kad tu sāki šādi justies/ kad sāka parādīties domas par pašnāvību?
-Vai kaut kas notika, ka tu sāki šādi justies?
-Kā es tevi šobrīd varu atbalstīt?
-Vai tu esi domājusi par palīdzības meklēšanu?
 
Atbalstoši vārdi:
-Tu šobrīd neesi viens/a. Es esmu kopā ar tevi.
-Tu tam vari neticēt, bet tas, kā tu šobrīd jūties ar laiku mainīsies.
-Es iespējams neizprotu to, kā tu šobrīd jūties, bet man rūp, kas ar tevi notiek un es vēlos tev palīdzēt.
-Brīdī, kad tu gribi padoties, pasaki sev, ka atturēsies no pašnāvības vēl vienu dienu, stundu, minūti – atkarībā no tā, ko tajā brīdī spēsi paveikt.
 
NEDARI:
-Nestrīdies ar šo cilvēku. Izvairies no šādām frāzēm: „Tev taču ir tik daudz dēļ kā dzīvot.”, „Tava pašnāvība sāpinās tavus tuviniekus”, „Raugies uz dzīvi no gaišās puses, viss jau nav nemaz tik ļauni”.
-Neizrādi, ka esi šokēts par sava līdzcilvēka lēmumu. Nelasi lekcijas par to, kas ir dzīves galvenās vērtības. Un nesaki, ka pašnāvība ir kļūda, un ka tā rīkoties nav pareizi.
-Neapsoli, ka šo sarunas tēmu turēsi noslēpumā. Cilvēka dzīvība ir apdraudēta un iespējams tev būs jāvēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Ja tu apsoli, ka jūsu saruna būs konfidenciāla, iespējams šis solījums būs jālauž.
-Nepiedāvā veidus, kā atrisināt problēmas (nedod padomus). 
-Nevaino sevi. Tu nevari izārstēt otra cilvēka depresiju. Tava tuvinieka laime vai nelaime nav tava atbildība.

 
Resurss:
www.helpguide.org
www.suicideinfo.ca
www.livingworks.net

Powered by Create your own unique website with customizable templates.