Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
    • KONSULTĀCIJAS
    • SMILŠU SPĒLES TERAPIJA
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
  • TARASS IVAŠČENKO
    • Klātienes konsultācijas
    • Supervīzijas
  • MEITENE HAMELEONS
  • VIDEO
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • Kā pārvarēt krīzi
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē

Picture
Laicīgi sagatavo somu ar nepieciešamajām lietām (skaidru naudu, dokumentiem, drēbēm, mašīnas atslēgām utt.), kuru noliec drošā vietā vai iedod to radiniekiem, draugiem vai kādam, kuram pilnībā uzticies. Nomaini atslēgas, ja varmāka ir izvācies no Tava dzīvokļa. Ja dzīvoklis nav Tavs, tad krāj naudu, kas var kalpot par atspēriena punktu, ja izlem iet prom no varmākas.

Ja nav iespējams aiziet:
-   Dodies uz telpu, kur atrodas telefons, lai izsauktu palīdzību.
-   Zvani 112 vai 02.
-   Meklē medicīnisku palīdzību, ja esi cietusi/is.
-   Dodies uz istabu, kura ir tuvāk ārdurvīm, lai nepieciešamības gadījumā vari bēgt.
-   Izvairies no uzturēšanās tualetē, vannas istabā vai virtuvē, kuras varmāka var izmantot kā slazdu. 

Parūpējies par sava bērna veselību un fizisko drošību!
-    Iemāci bērnam, ka nedrīkst jaukties kautiņā pat, ja viņam šķiet, ka viņš spētu palīdzēt.
-    Iemāci kā izsaukt palīdzību (iemāci telefona numuru 112, kā arī savu mājas adresi un telefona numuru).
-    Iemāci, kuru draugu, radinieku vai kaimiņu saukt palīgā un kā to darīt.
-    Vienojies ar bērnu par paroli, kas nozīmētu, ka nekavējoties jāizsauc policija. Nekad nejoko ar viņu par šo paroli!
-   Iemāci uzbrukuma gadījumā netuvoties virtuvei (virtuve ir īpaši bīstama vieta, jo tajā atrodas naži, dakšas u.c. potenciāli bīstami priekšmeti).

Tomēr tev jāzina, ka vienīgais un pareizais veids kā palīdzēt savam bērnam ir pārtraukt vardarbīgās attiecības! Meklē speciālistu palīdzību - psihologs, jurists, sociālā dienesta un bāriņtiesas darbinieki, policija.

Parūpējies par sevi un savu bērnu drošību. Pārtrauc vardarbību pret sevi, lai pasargātu savu bērnu!



Autore: klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija   Morozova 
Raksts sagatavots pēc krīzes centra "Skalbes" pasūtījuma



Powered by Create your own unique website with customizable templates.