Daži mīti par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju.
6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
Realitāte: Tik tiešām viena no psihoterapijas un ilgtermiņa psiholoģiskās konsultēšanas fāzēm paredz, ka klientam var palikt sliktāk, jo sevis izzināšanas procesā klients runā arī par pagātnes notikumiem, kuri, bieži vien, ir satraucoši, nepatīkami vai pat sāpīgi. Šajā terapijas fāzē saskare ar intensīvām emocijām ir daļa no procesa.
Mierinoša ziņa ir tajā, ka šī fāze ir laicīga, tā neilgst mūžīgi. Bez tam, lielākoties, tā ir tikai ilgtermiņa sadarbības specifika, kad klientam ar speciālistu jau ir izveidojusies stabila alianse un klients paļaujas uz speciālista spēju viņam palīdzēt arī vissliktākajos dzīves brīžos.
Neviena psihologa un psihoterapeita mērķis nav darīt klientam pāri, lai arī pats process patiesi mēdz būt nepatīkams. Psihologs un psihoterapeits ir apmācīti speciālisti, kuri ar savu klātbūtni un darbu var palīdzēt pārvarēt grūto brīdi un atgūt dzīvesprieku, ja vien klients ir gatavs mēģināt paļauties uz speciālista profesionalitāti un atbalsta plecu.
Ja kontakta īpatnību dēļ alianse nav pietiekami cieša, klients var nobīties no jūtu intensitātes vai no tā, ka speciālists nespēs viņam palīdzēt atkal sajusties labāk, tāpēc var nolemt sadarbību pārtraukt. Diemžēl, bet sadarbības pārtraukšana šajā fāzē var būt bīstama, reizēm pat ar augstu klienta suicīda risku, tāpēc uzstājīgi rekomendējam savas sajūtas pārrunāt ar speciālistu. Atklāta saruna par nevēlēšanos turpināt sadarbību var atklāt un atrisināt pastāvošās grūtības terapijā un nostiprināt aliansi, lai veiksmīgi pārvarētu krīzi un sasniegtu terapijas mērķi.
Ja, meklējot psiholoģisko palīdzību, cilvēks jau sākotnēji zina, ka nevēlas ilgtermiņa sadarbību vai ilgstošu grūtību rašanās priekšvēstures analīzi, iespējams, cilvēkam būtu jāizvēlas sadarbība ar psihologu nevis psihoterapeitu. Visbiežāk psihologs darbā fokusējas uz konkrētu grūtību pārvarēšanu, ne tik daudz personības pārstrukturēšanu un korekciju, tāpēc augstāk minētā fāze mēdz izpalikt vai noritēt vieglāk.
Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits Tarass Ivaščenko
Mierinoša ziņa ir tajā, ka šī fāze ir laicīga, tā neilgst mūžīgi. Bez tam, lielākoties, tā ir tikai ilgtermiņa sadarbības specifika, kad klientam ar speciālistu jau ir izveidojusies stabila alianse un klients paļaujas uz speciālista spēju viņam palīdzēt arī vissliktākajos dzīves brīžos.
Neviena psihologa un psihoterapeita mērķis nav darīt klientam pāri, lai arī pats process patiesi mēdz būt nepatīkams. Psihologs un psihoterapeits ir apmācīti speciālisti, kuri ar savu klātbūtni un darbu var palīdzēt pārvarēt grūto brīdi un atgūt dzīvesprieku, ja vien klients ir gatavs mēģināt paļauties uz speciālista profesionalitāti un atbalsta plecu.
Ja kontakta īpatnību dēļ alianse nav pietiekami cieša, klients var nobīties no jūtu intensitātes vai no tā, ka speciālists nespēs viņam palīdzēt atkal sajusties labāk, tāpēc var nolemt sadarbību pārtraukt. Diemžēl, bet sadarbības pārtraukšana šajā fāzē var būt bīstama, reizēm pat ar augstu klienta suicīda risku, tāpēc uzstājīgi rekomendējam savas sajūtas pārrunāt ar speciālistu. Atklāta saruna par nevēlēšanos turpināt sadarbību var atklāt un atrisināt pastāvošās grūtības terapijā un nostiprināt aliansi, lai veiksmīgi pārvarētu krīzi un sasniegtu terapijas mērķi.
Ja, meklējot psiholoģisko palīdzību, cilvēks jau sākotnēji zina, ka nevēlas ilgtermiņa sadarbību vai ilgstošu grūtību rašanās priekšvēstures analīzi, iespējams, cilvēkam būtu jāizvēlas sadarbība ar psihologu nevis psihoterapeitu. Visbiežāk psihologs darbā fokusējas uz konkrētu grūtību pārvarēšanu, ne tik daudz personības pārstrukturēšanu un korekciju, tāpēc augstāk minētā fāze mēdz izpalikt vai noritēt vieglāk.
Autori: Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova un ārsts-psihoterapeits Tarass Ivaščenko
