Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
    • KONSULTĀCIJAS
    • SMILŠU SPĒLES TERAPIJA
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
  • TARASS IVAŠČENKO
    • Klātienes konsultācijas
    • Supervīzijas
  • MEITENE HAMELEONS
  • VIDEO
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • Kā pārvarēt krīzi
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai

Picture
Jums ir vajadzīgas kartona kartiņas uz kurām uzzīmēsiet sejiņas, kuras atspoguļo dažādas emocijas. Vēlams, lai pats bērns izdomā, kā izskatīsies katra emocija. Varat bērnam uzdot jautājumu "kāda ir sejiņa, kad cilvēks dusmojas, jūtas bēdīgs, sāpināts u.tt."? Kad sejiņas uzzīmētas, kopā ar bērnu tās izkrāsojiet. Šis ir svarīgs solis, jo tieši kopīga spēles radīšana motivēs bērnu iesaistīties spēlē, zīmēt arvien jaunas emociju sejiņas, iespējams, izdomāt jaunus spēļu variantus.

Sagatavošanās spēlei: Lai spēle noritētu veiksmīgi, ir svarīgi, lai bērns zina ko katra emocija nozīmē, tāpēc vienkāršākais spēles variants paredz, ka visi spēles dalībnieki apgūst emociju vārdus, kuri spēlē tiks izmantoti. Galda vidū tiek nolikta viena kartiņa un spēles dalībnieki piedāvā savus emociju variantus. Kad dalībnieki ir vienojušies par vienu vai pāris emociju vārdiem, kuri vislabāk atspoguļo uzzīmēto sejiņu, katrs pastāsta situāciju, kurā šī emocija tika piedzīvota un raksturo ķermeniskās sajūtas. Piemēram, "Es izjutu bailes, kad virtuvē ielidoja bite. Bailes manī radīja sajūtu, sirds sastinga, pēkšņi ķermenis sasprindzinājās un es aizmuku". 

Spēles noteikumi ir sekojoši: Katru vakaru tiek izklātas kartiņas, lai visas ir labi redzamas. Katrs izvēlas vienu un pastāsta situāciju vai notikumu, kurš lika izjust emociju, kura ir atspoguļota kartiņā, piemēram, "es izvēlos dusmīgu sejiņu, jo šodien Jānis atkal ņēma manus zīmuļus bez atļaujas ​". Tikai tad, kad visi ir pastāstījuši par savām kartiņām, ņem nākamās. Jau izmantoto kartiņu liek pie pārējām, to drīkst ņemt atkārtoti. Spēle turpinās tik ilgi līdz nevienam spēles dalībniekam vairs nav situācijas, kuru pastāstīt, lai paņemtu nākamo kartiņu.

Izvēloties nepatīkamas emocijas kartiņu, kartiņas īpašnieks pastāsta kā viņš sev palīdzēja, lai šo sajūtu pārvarētu "...man vajadzēja zilo zīmuli, bet Jānis viņu nebija atnesis atpakaļ, tāpēc es viņu uzmeklēju un iespēru viņam ar kāju" (spēles laikā bērnam nekad nepārmet, ja viņš atzīstas izdarām kaut ko, kas nav vēlams!). Gan pats kartiņas īpašnieks gan pārējie, piedāvā alternatīvus (bet ne destruktīvus) veidus, kā vēl ir iespējams tikt galā ar nepatīkamo sajūtu vai situāciju, kura šo sajūtu rada. Piemēram, "Ja man darbā kāds visu laiku mēģinātu atņemt zīmuļus, es pastāstītu par to priekšniekam; pateiktu kolēģim, lai viņš tā nedara; neņemtu uz darbu savus zīmuļus; iespējams pat pastāstītu savai mammai, lai viņa var mani samīļot, kad atbrauks mūs apciemot atvaļinājumā u.tml."

Spēli vienmēr pabeidz ar pozitīvu kartiņu, kuru izvēlas visi spēles dalībnieki kopā. Katrs izdomā tik daudz veidu, kā piedzīvot pozitīvo sajūtu, cik vien iespējams, piemēram, "Es jutīšu mīlestību, kad šovakar likšu tevi gulēt un lasīšu vakara pasaciņu". 

Svarīgi:
-Vienmēr uztverat nopietni bērna teikto, nenonieciniet viņa emocijas, arī tad ja tās šķiet nepamatotas. 
-Spēles laikā NEKAD nepārmetiet bērnam par izvēlēto situācijas risināšanas veidu, arī tad, ja tas ir absolūti nepiemērots! Tā vietā, spēles ietvaros, piedāvājiet alternatīvus emociju vadības un uzvedības veidus.
-Vienmēr paslavējiet bērnu par drosmi un uzticēšanos, mudiniet pamēģināt alternatīvu risinājumu un padalīties ar iznākamu nākamās spēles laikā.


Jūtaties brīvi pielāgot spēli savas ģimenes vajadzībām.
​Lai sirsnīga un produktīva spēlēšanās! 


​Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA
*materiāla pārpublicēšanas gadījumā izmantojama pilna atsauce uz autoru un mājaslapu www.tavaiizaugsmei.com

Powered by Create your own unique website with customizable templates.