Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
Jums ir vajadzīgas kartona kartiņas uz kurām uzzīmēsiet sejiņas, kuras atspoguļo dažādas emocijas. Vēlams, lai pats bērns izdomā, kā izskatīsies katra emocija. Varat bērnam uzdot jautājumu "kāda ir sejiņa, kad cilvēks dusmojas, jūtas bēdīgs, sāpināts u.tt."? Kad sejiņas uzzīmētas, kopā ar bērnu tās izkrāsojiet. Šis ir svarīgs solis, jo tieši kopīga spēles radīšana motivēs bērnu iesaistīties spēlē, zīmēt arvien jaunas emociju sejiņas, iespējams, izdomāt jaunus spēļu variantus.
Sagatavošanās spēlei: Lai spēle noritētu veiksmīgi, ir svarīgi, lai bērns zina ko katra emocija nozīmē, tāpēc vienkāršākais spēles variants paredz, ka visi spēles dalībnieki apgūst emociju vārdus, kuri spēlē tiks izmantoti. Galda vidū tiek nolikta viena kartiņa un spēles dalībnieki piedāvā savus emociju variantus. Kad dalībnieki ir vienojušies par vienu vai pāris emociju vārdiem, kuri vislabāk atspoguļo uzzīmēto sejiņu, katrs pastāsta situāciju, kurā šī emocija tika piedzīvota un raksturo ķermeniskās sajūtas. Piemēram, "Es izjutu bailes, kad virtuvē ielidoja bite. Bailes manī radīja sajūtu, sirds sastinga, pēkšņi ķermenis sasprindzinājās un es aizmuku".
Spēles noteikumi ir sekojoši: Katru vakaru tiek izklātas kartiņas, lai visas ir labi redzamas. Katrs izvēlas vienu un pastāsta situāciju vai notikumu, kurš lika izjust emociju, kura ir atspoguļota kartiņā, piemēram, "es izvēlos dusmīgu sejiņu, jo šodien Jānis atkal ņēma manus zīmuļus bez atļaujas ". Tikai tad, kad visi ir pastāstījuši par savām kartiņām, ņem nākamās. Jau izmantoto kartiņu liek pie pārējām, to drīkst ņemt atkārtoti. Spēle turpinās tik ilgi līdz nevienam spēles dalībniekam vairs nav situācijas, kuru pastāstīt, lai paņemtu nākamo kartiņu.
Izvēloties nepatīkamas emocijas kartiņu, kartiņas īpašnieks pastāsta kā viņš sev palīdzēja, lai šo sajūtu pārvarētu "...man vajadzēja zilo zīmuli, bet Jānis viņu nebija atnesis atpakaļ, tāpēc es viņu uzmeklēju un iespēru viņam ar kāju" (spēles laikā bērnam nekad nepārmet, ja viņš atzīstas izdarām kaut ko, kas nav vēlams!). Gan pats kartiņas īpašnieks gan pārējie, piedāvā alternatīvus (bet ne destruktīvus) veidus, kā vēl ir iespējams tikt galā ar nepatīkamo sajūtu vai situāciju, kura šo sajūtu rada. Piemēram, "Ja man darbā kāds visu laiku mēģinātu atņemt zīmuļus, es pastāstītu par to priekšniekam; pateiktu kolēģim, lai viņš tā nedara; neņemtu uz darbu savus zīmuļus; iespējams pat pastāstītu savai mammai, lai viņa var mani samīļot, kad atbrauks mūs apciemot atvaļinājumā u.tml."
Spēli vienmēr pabeidz ar pozitīvu kartiņu, kuru izvēlas visi spēles dalībnieki kopā. Katrs izdomā tik daudz veidu, kā piedzīvot pozitīvo sajūtu, cik vien iespējams, piemēram, "Es jutīšu mīlestību, kad šovakar likšu tevi gulēt un lasīšu vakara pasaciņu".
Svarīgi:
-Vienmēr uztverat nopietni bērna teikto, nenonieciniet viņa emocijas, arī tad ja tās šķiet nepamatotas.
-Spēles laikā NEKAD nepārmetiet bērnam par izvēlēto situācijas risināšanas veidu, arī tad, ja tas ir absolūti nepiemērots! Tā vietā, spēles ietvaros, piedāvājiet alternatīvus emociju vadības un uzvedības veidus.
-Vienmēr paslavējiet bērnu par drosmi un uzticēšanos, mudiniet pamēģināt alternatīvu risinājumu un padalīties ar iznākamu nākamās spēles laikā.
Jūtaties brīvi pielāgot spēli savas ģimenes vajadzībām.
Lai sirsnīga un produktīva spēlēšanās!
Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA
*materiāla pārpublicēšanas gadījumā izmantojama pilna atsauce uz autoru un mājaslapu www.tavaiizaugsmei.com
Sagatavošanās spēlei: Lai spēle noritētu veiksmīgi, ir svarīgi, lai bērns zina ko katra emocija nozīmē, tāpēc vienkāršākais spēles variants paredz, ka visi spēles dalībnieki apgūst emociju vārdus, kuri spēlē tiks izmantoti. Galda vidū tiek nolikta viena kartiņa un spēles dalībnieki piedāvā savus emociju variantus. Kad dalībnieki ir vienojušies par vienu vai pāris emociju vārdiem, kuri vislabāk atspoguļo uzzīmēto sejiņu, katrs pastāsta situāciju, kurā šī emocija tika piedzīvota un raksturo ķermeniskās sajūtas. Piemēram, "Es izjutu bailes, kad virtuvē ielidoja bite. Bailes manī radīja sajūtu, sirds sastinga, pēkšņi ķermenis sasprindzinājās un es aizmuku".
Spēles noteikumi ir sekojoši: Katru vakaru tiek izklātas kartiņas, lai visas ir labi redzamas. Katrs izvēlas vienu un pastāsta situāciju vai notikumu, kurš lika izjust emociju, kura ir atspoguļota kartiņā, piemēram, "es izvēlos dusmīgu sejiņu, jo šodien Jānis atkal ņēma manus zīmuļus bez atļaujas ". Tikai tad, kad visi ir pastāstījuši par savām kartiņām, ņem nākamās. Jau izmantoto kartiņu liek pie pārējām, to drīkst ņemt atkārtoti. Spēle turpinās tik ilgi līdz nevienam spēles dalībniekam vairs nav situācijas, kuru pastāstīt, lai paņemtu nākamo kartiņu.
Izvēloties nepatīkamas emocijas kartiņu, kartiņas īpašnieks pastāsta kā viņš sev palīdzēja, lai šo sajūtu pārvarētu "...man vajadzēja zilo zīmuli, bet Jānis viņu nebija atnesis atpakaļ, tāpēc es viņu uzmeklēju un iespēru viņam ar kāju" (spēles laikā bērnam nekad nepārmet, ja viņš atzīstas izdarām kaut ko, kas nav vēlams!). Gan pats kartiņas īpašnieks gan pārējie, piedāvā alternatīvus (bet ne destruktīvus) veidus, kā vēl ir iespējams tikt galā ar nepatīkamo sajūtu vai situāciju, kura šo sajūtu rada. Piemēram, "Ja man darbā kāds visu laiku mēģinātu atņemt zīmuļus, es pastāstītu par to priekšniekam; pateiktu kolēģim, lai viņš tā nedara; neņemtu uz darbu savus zīmuļus; iespējams pat pastāstītu savai mammai, lai viņa var mani samīļot, kad atbrauks mūs apciemot atvaļinājumā u.tml."
Spēli vienmēr pabeidz ar pozitīvu kartiņu, kuru izvēlas visi spēles dalībnieki kopā. Katrs izdomā tik daudz veidu, kā piedzīvot pozitīvo sajūtu, cik vien iespējams, piemēram, "Es jutīšu mīlestību, kad šovakar likšu tevi gulēt un lasīšu vakara pasaciņu".
Svarīgi:
-Vienmēr uztverat nopietni bērna teikto, nenonieciniet viņa emocijas, arī tad ja tās šķiet nepamatotas.
-Spēles laikā NEKAD nepārmetiet bērnam par izvēlēto situācijas risināšanas veidu, arī tad, ja tas ir absolūti nepiemērots! Tā vietā, spēles ietvaros, piedāvājiet alternatīvus emociju vadības un uzvedības veidus.
-Vienmēr paslavējiet bērnu par drosmi un uzticēšanos, mudiniet pamēģināt alternatīvu risinājumu un padalīties ar iznākamu nākamās spēles laikā.
Jūtaties brīvi pielāgot spēli savas ģimenes vajadzībām.
Lai sirsnīga un produktīva spēlēšanās!
Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA
*materiāla pārpublicēšanas gadījumā izmantojama pilna atsauce uz autoru un mājaslapu www.tavaiizaugsmei.com