Psihologs ir speciālists ar izglītību psiholoģijā, kurš var strādāt dažādās jomās, tajā skaitā, psiholoģiskajā konsultēšanā. Psiholoģiskā konsultēšana ir vērsta uz klienta tagadnes grūtībām, bažām par nākotni vai neirotiskiem simptomiem, kā, piemēram, trauksme, bailes, nedrošība, vainas sajūta u.c. Konsultēšana ir fokusēta uz veidiem kā grūtības un simptomus pārvarēt, tiek pētīti un aktivizēti klienta resursi, apgūtas jaunas uzvedības un mijiedarbības stratēģijas, kas palīdz salīdzinoši īsā laikā pārvarēt grūtības, kuru dēļ cilvēks vērsās pēc palīdzības. Psiholoģiskā konsultēšana ir ļoti efektīva krīzes situācijās, kad nepieciešams stabilizēt un uzlabot klienta emocionālo stāvokli un funkcionēšanu ikdienā. Bez psiholoģiskās konsultēšanas, psihologs specializējas arī psihodiagnostikā jeb cilvēka intelektuālās, domāšanas, emocionālās sfēras un personības struktūras izzināšanā kā arī atgriezeniskās saites (atzinuma) sastādīšanā klienta, psihiatra vai kādas institūcijas vajadzībām.
Psihoterapeits parasti ir ar pamatizglītību medicīnā vai psiholoģijā un profesionālu papildus izglītību konkrētā psihoterapijas virzienā. Psihoterapeita profesionālā izglītība sagatavo ciešai un bieži ilgstošai (vairāku mēnešu un/vai gadu) sadarbībai ar pacientu/klientu, kuras laikā notiek dziļa pacienta/klienta personības izpēte, tā disfunkcionalitātes iemeslu izzināšana un, visbiežāk, personības struktūras korekcija, kuras rezultātā grūtības un simptomi mazinās vai izzūd. Pie psihoterapeita ikviens var vērsties ar ieilgušām grūtībām, kuras skar dziļākos šī cilvēka dzīves un personības aspektus, kas visbiežāk sakņojas senākas pagātnes vai bērnības pieredzē. Ārsti-psihoterapeiti uzstāda arī slimības diagnozi (nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar psihologu psihodiagnostikas veikšanai), nozīmē ārstēšanu un nepieciešamības gadījuma izraksta medikamentus.
Psihiatrs ir speciālists ar medicīnisko izglītību, kurš ārstē psihiskas saslimšanas. Psihiatrs uzstāda slimības diagnozi, nozīmē ārstēšanu, kā arī izraksta medikamentus. Psihiatrs lemj par ambulatoru vai stacionāru ārstēšanu, kā arī sniedz citas rekomendācijas, kas palīdzētu uzlabot pacienta stāvokli. Psihiatrs, galvenokārt, strādā ar smagiem stāvokļiem (depresija, bipolāri traucējumi, personības traucējumi u.c.) un slimībām ar organisku pataloģiju (demenci, šizofrēniju, garīgu atpalicību u.c.). Psihiatri – narkologi strādā ar alkohola un narkotiku atkarīgajiem.
Pirmā klienta un psihologa/psihoterapeita tikšanās
Pirmā klienta un speciālista tikšanās ir iepazīšanās vizīte, kuras laikā tiek izprasta klienta dzīves situācija, grūtības un tiek noskaidrots, kādas izmaiņas sevī vai dzīves situācijā klients sagaida. Savukārt klientam svarīgi saprast vai viņam ir pieņemamas psihologa/psihoterapeita piedāvātās darba metodes, vai viņš var uzticēties un vai vēlas turpināt sadarbību. Ja abas puses nolemj turpināt sadarbību, pirmajā tikšanās reizē vienojas arī par turpmāko tikšanās reižu skaitu, biežumu, laiku un samaksu.
Psiholoģiskās konsultēšanas/psihoterapijas ilgums. Parasti tikšanās ar speciālistu notiek regulāri, vienu vai divas reizes nedēļā un ilgst 45 - 50 minūtes. Ja klientam ir krīzes situācija, tikšanās var notikt vairākas reizes nedēļā vai arī iespējams vienoties par konsultāciju pa telefonu.Tāpat ir svarīgi vai klients vēlas strādāt ar konkrētu problēmu, vai arī vēlas panākt noturīgas personības izmaiņas. Dažiem cilvēkiem pietiek ar dažām konsultācijām, bet citiem nepieciešams darbs vairāku mēnešu vai pat gadu garumā.
Samaksa. Parasti samaksa visiem klientiem ir vienāda, tomēr situācijas un katra klienta iespējas ir dažādas, tāpēc iespējama cenu variācija. Vienas konsultācijas cenas maiņa tiek pārrunāta, izvērtēta un saskaņota abām pusēm vienojoties par turpmāko samaksas summu.
Ja klients netiek uz sarunāto konsultāciju?
Ja klients zina, ka uz konsultāciju nebūs, tā jāatceļ laicīgi, pretējā gadījumā par konsultāciju ir jāmaksā nākamajā tikšanās reizē kā par notikušu. Konsultācijas atcelšanas noteikumi tiek pārrunāti ar speciālistu pirmajā tikšanās reizē.
Par ko klients maksā? Klients maksā par 100% viņam veltīto uzmanību, interesi, rūpēm un tādu būšanu kopā, kas sekmē klienta izvirzītā sadarbības mērķa sasniegšanu. Samaksā par konsultāciju ir iekļauta maksa par speciālista laiku; ieguldītajiem līdzekļiem un laiku savas kvalifikācijas iegūšanai, uzturēšanai un celšanai; samaksa par regulārām supervīzijām un paša speciālista psihoterapiju, lai uzturētu savu profesionālo efektivitāti. Samaksā par konsultāciju ir iekļauta maksa par telpu, kurā notiek konsultācija un darba inventāru. Samaksā iekļauti arī sīki izdevumi, kā, piemēram, papīrs, salvetes, sveces, ceļa izdevumi u.c. Svarīgi paturēt prātā, ka katram speciālistam ir savs limits cik klientus nedēļā viņš ir spējīgs pieņemt, lai saglabātu savu profesionālo efektivitāti.
Klienta loma konsultēšanas procesā. Konsultēšanas procesā nozīmīga loma ir klienta motivācijai, tāpēc pierakstīt radiniekus viņu vietā nav labākais risinājums. Pētījumi un prakse rāda, ka cilvēkam zvanot pašam, iespēja ka viņš atnāks uz pirmo tikšanos un turpinās darbu ar sevi, ir daudz lielāka. Svarīgi, lai klients pats vēlas iesaistīties procesā, ir gatavs iedziļināties sevī, lai panāktu vēlamās izmaiņas savā dzīvē vai personībā, laicīgi un regulāri apmeklē konsultācijas, ir tik atklāts, cik vien iespējams un atvērts jaunai pieredzei, kas sākotnēji var būt neierasta, satraucoša vai pat sāpīga.
Par procesu. Kā tas būs?
Sākotnēji ir vienošanās par desmit, piecpadsmit tikšanās reizēm, kuru laikā tiek mēģināts sasniegts mērķi. Tomēr var gadīties, ka ar desmit tikšanās reizēm izrādās par maz, lai palīdzētu atrisināt iesakņojušās grūtības, tādā gadījumā, klients ar speciālistu pārrunā situāciju un kopīgi vienojas, kādā veidā turpināt darbu, lai izvirzīto mērķi sasniegtu vai arī darbu beidz, ja klients zaudē motivāciju.
Darbs, kurš ilgst vairāk, kā 6. mēnešus saucams arī par sevis izzināšanas terapiju. Terapija vērsta uz pamatīgu klienta personības un viņa dzīves izzināšanu, kas pakāpeniski, speciālistam noteiktā veidā vadot sarunu, veicina klienta personības transformāciju un izaugsmi, tādējādi nodrošinot pamatīgas un noturīgas izmaiņas klienta dzīvē. Brīžam psihoterapija mēdz būt klientam nepatīkama vai pat sāpīga, jo sevis izzināšanas procesā klients runā, tajā skaitā, par pagātnes notikumiem, kuri nereti ir satraucoši vai pat emocionāli sāpīgi. Saskare ar intensīvām emocijām ir neizbēgama daļa no procesa, jo tikai apzinoties un pārstrādājot sāpīgo pieredzi ir iespēja mazināt vai pat pilnībā novērst pagātnes notikuma ietekmi uz klienta dzīvi.
Brīžos, kad klients sāk apzināties un izjust emocijas, kas saistās ar kādu notikumu, viņš var nobīties no jūtu intensitātes, tāpēc nolemj sadarbību pārtraukt, tā teikt, atkal aizbēgt pats no sevis. Neviena speciālista mērķis nav darīt klientam pāri, lai arī pats process patiesi mēdz būt nepatīkams. Psihologs un psihoterapeits ir apmācīti speciālisti, kuri ar savu klātbūtni un darbu var palīdzēt pārvarēt grūto brīdi, tādējādi pietuvinot klientu viņa sākotnēji izvirzītajam mērķim, kurš tika noformulēts pirmajās tikšanās reizēs ar speciālistu.
Kas nav psihologa kompetence? Psihologs strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem, kuriem ir grūtības rast risinājumus kādā no dzīves jomām. Psihologa kompetence nav psihisku slimību diagnosticēšana un ārstēšana. Psihologs ar psiholoģiskās izpētes metodēm var saskatīt kādu psihisku stāvokļu iezīmes un sniegt rekomendācijas, kur vērsties pēc pilnīgas izmeklēšanas un medikamentozas ārstēšanas, ja tāda nepieciešama.
Kas nav psihoterapeita kompetence? Psihoterapeits strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir diagnosticēta kāda psihiska saslimšana. Psihoterapeita (bez medicīniskas izglītības) kompetence nav psihisku slimību diagnosticēšana, ārstēšana un medikamentu izrakstīšana ja vien psihoterapeita izglītībai papildus nav medicīniskā izglītība. Tādā gadījumā ārsts-psihoterapeits veic gan diagnostiku, gan terapeitisku un medikamentozu ārstēšanu.
Konfidencialitāte. Klientam/Pacientam tiek garantēta konfidencialitāte saskaņā ar Latvijas psihologu biedrības, Latvijas psihoterapeitu biedrības un Latvijas ārstu ētikas kodeksu.
Supervīzijas. Gadījumos, kad speciālistam darbā rodas neskaidrības par to, kā vislabāk klientam palīdzēt, viņš konsultējas ar pieredzējušiem kolēģiem, kuriem ir papildus izglītība supervīzijā. Supervīzijās tiek nodrošināta klienta neatpazīstamība.
Psihoterapeits parasti ir ar pamatizglītību medicīnā vai psiholoģijā un profesionālu papildus izglītību konkrētā psihoterapijas virzienā. Psihoterapeita profesionālā izglītība sagatavo ciešai un bieži ilgstošai (vairāku mēnešu un/vai gadu) sadarbībai ar pacientu/klientu, kuras laikā notiek dziļa pacienta/klienta personības izpēte, tā disfunkcionalitātes iemeslu izzināšana un, visbiežāk, personības struktūras korekcija, kuras rezultātā grūtības un simptomi mazinās vai izzūd. Pie psihoterapeita ikviens var vērsties ar ieilgušām grūtībām, kuras skar dziļākos šī cilvēka dzīves un personības aspektus, kas visbiežāk sakņojas senākas pagātnes vai bērnības pieredzē. Ārsti-psihoterapeiti uzstāda arī slimības diagnozi (nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar psihologu psihodiagnostikas veikšanai), nozīmē ārstēšanu un nepieciešamības gadījuma izraksta medikamentus.
Psihiatrs ir speciālists ar medicīnisko izglītību, kurš ārstē psihiskas saslimšanas. Psihiatrs uzstāda slimības diagnozi, nozīmē ārstēšanu, kā arī izraksta medikamentus. Psihiatrs lemj par ambulatoru vai stacionāru ārstēšanu, kā arī sniedz citas rekomendācijas, kas palīdzētu uzlabot pacienta stāvokli. Psihiatrs, galvenokārt, strādā ar smagiem stāvokļiem (depresija, bipolāri traucējumi, personības traucējumi u.c.) un slimībām ar organisku pataloģiju (demenci, šizofrēniju, garīgu atpalicību u.c.). Psihiatri – narkologi strādā ar alkohola un narkotiku atkarīgajiem.
Pirmā klienta un psihologa/psihoterapeita tikšanās
Pirmā klienta un speciālista tikšanās ir iepazīšanās vizīte, kuras laikā tiek izprasta klienta dzīves situācija, grūtības un tiek noskaidrots, kādas izmaiņas sevī vai dzīves situācijā klients sagaida. Savukārt klientam svarīgi saprast vai viņam ir pieņemamas psihologa/psihoterapeita piedāvātās darba metodes, vai viņš var uzticēties un vai vēlas turpināt sadarbību. Ja abas puses nolemj turpināt sadarbību, pirmajā tikšanās reizē vienojas arī par turpmāko tikšanās reižu skaitu, biežumu, laiku un samaksu.
Psiholoģiskās konsultēšanas/psihoterapijas ilgums. Parasti tikšanās ar speciālistu notiek regulāri, vienu vai divas reizes nedēļā un ilgst 45 - 50 minūtes. Ja klientam ir krīzes situācija, tikšanās var notikt vairākas reizes nedēļā vai arī iespējams vienoties par konsultāciju pa telefonu.Tāpat ir svarīgi vai klients vēlas strādāt ar konkrētu problēmu, vai arī vēlas panākt noturīgas personības izmaiņas. Dažiem cilvēkiem pietiek ar dažām konsultācijām, bet citiem nepieciešams darbs vairāku mēnešu vai pat gadu garumā.
Samaksa. Parasti samaksa visiem klientiem ir vienāda, tomēr situācijas un katra klienta iespējas ir dažādas, tāpēc iespējama cenu variācija. Vienas konsultācijas cenas maiņa tiek pārrunāta, izvērtēta un saskaņota abām pusēm vienojoties par turpmāko samaksas summu.
Ja klients netiek uz sarunāto konsultāciju?
Ja klients zina, ka uz konsultāciju nebūs, tā jāatceļ laicīgi, pretējā gadījumā par konsultāciju ir jāmaksā nākamajā tikšanās reizē kā par notikušu. Konsultācijas atcelšanas noteikumi tiek pārrunāti ar speciālistu pirmajā tikšanās reizē.
Par ko klients maksā? Klients maksā par 100% viņam veltīto uzmanību, interesi, rūpēm un tādu būšanu kopā, kas sekmē klienta izvirzītā sadarbības mērķa sasniegšanu. Samaksā par konsultāciju ir iekļauta maksa par speciālista laiku; ieguldītajiem līdzekļiem un laiku savas kvalifikācijas iegūšanai, uzturēšanai un celšanai; samaksa par regulārām supervīzijām un paša speciālista psihoterapiju, lai uzturētu savu profesionālo efektivitāti. Samaksā par konsultāciju ir iekļauta maksa par telpu, kurā notiek konsultācija un darba inventāru. Samaksā iekļauti arī sīki izdevumi, kā, piemēram, papīrs, salvetes, sveces, ceļa izdevumi u.c. Svarīgi paturēt prātā, ka katram speciālistam ir savs limits cik klientus nedēļā viņš ir spējīgs pieņemt, lai saglabātu savu profesionālo efektivitāti.
Klienta loma konsultēšanas procesā. Konsultēšanas procesā nozīmīga loma ir klienta motivācijai, tāpēc pierakstīt radiniekus viņu vietā nav labākais risinājums. Pētījumi un prakse rāda, ka cilvēkam zvanot pašam, iespēja ka viņš atnāks uz pirmo tikšanos un turpinās darbu ar sevi, ir daudz lielāka. Svarīgi, lai klients pats vēlas iesaistīties procesā, ir gatavs iedziļināties sevī, lai panāktu vēlamās izmaiņas savā dzīvē vai personībā, laicīgi un regulāri apmeklē konsultācijas, ir tik atklāts, cik vien iespējams un atvērts jaunai pieredzei, kas sākotnēji var būt neierasta, satraucoša vai pat sāpīga.
Par procesu. Kā tas būs?
Sākotnēji ir vienošanās par desmit, piecpadsmit tikšanās reizēm, kuru laikā tiek mēģināts sasniegts mērķi. Tomēr var gadīties, ka ar desmit tikšanās reizēm izrādās par maz, lai palīdzētu atrisināt iesakņojušās grūtības, tādā gadījumā, klients ar speciālistu pārrunā situāciju un kopīgi vienojas, kādā veidā turpināt darbu, lai izvirzīto mērķi sasniegtu vai arī darbu beidz, ja klients zaudē motivāciju.
Darbs, kurš ilgst vairāk, kā 6. mēnešus saucams arī par sevis izzināšanas terapiju. Terapija vērsta uz pamatīgu klienta personības un viņa dzīves izzināšanu, kas pakāpeniski, speciālistam noteiktā veidā vadot sarunu, veicina klienta personības transformāciju un izaugsmi, tādējādi nodrošinot pamatīgas un noturīgas izmaiņas klienta dzīvē. Brīžam psihoterapija mēdz būt klientam nepatīkama vai pat sāpīga, jo sevis izzināšanas procesā klients runā, tajā skaitā, par pagātnes notikumiem, kuri nereti ir satraucoši vai pat emocionāli sāpīgi. Saskare ar intensīvām emocijām ir neizbēgama daļa no procesa, jo tikai apzinoties un pārstrādājot sāpīgo pieredzi ir iespēja mazināt vai pat pilnībā novērst pagātnes notikuma ietekmi uz klienta dzīvi.
Brīžos, kad klients sāk apzināties un izjust emocijas, kas saistās ar kādu notikumu, viņš var nobīties no jūtu intensitātes, tāpēc nolemj sadarbību pārtraukt, tā teikt, atkal aizbēgt pats no sevis. Neviena speciālista mērķis nav darīt klientam pāri, lai arī pats process patiesi mēdz būt nepatīkams. Psihologs un psihoterapeits ir apmācīti speciālisti, kuri ar savu klātbūtni un darbu var palīdzēt pārvarēt grūto brīdi, tādējādi pietuvinot klientu viņa sākotnēji izvirzītajam mērķim, kurš tika noformulēts pirmajās tikšanās reizēs ar speciālistu.
Kas nav psihologa kompetence? Psihologs strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem, kuriem ir grūtības rast risinājumus kādā no dzīves jomām. Psihologa kompetence nav psihisku slimību diagnosticēšana un ārstēšana. Psihologs ar psiholoģiskās izpētes metodēm var saskatīt kādu psihisku stāvokļu iezīmes un sniegt rekomendācijas, kur vērsties pēc pilnīgas izmeklēšanas un medikamentozas ārstēšanas, ja tāda nepieciešama.
Kas nav psihoterapeita kompetence? Psihoterapeits strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir diagnosticēta kāda psihiska saslimšana. Psihoterapeita (bez medicīniskas izglītības) kompetence nav psihisku slimību diagnosticēšana, ārstēšana un medikamentu izrakstīšana ja vien psihoterapeita izglītībai papildus nav medicīniskā izglītība. Tādā gadījumā ārsts-psihoterapeits veic gan diagnostiku, gan terapeitisku un medikamentozu ārstēšanu.
Konfidencialitāte. Klientam/Pacientam tiek garantēta konfidencialitāte saskaņā ar Latvijas psihologu biedrības, Latvijas psihoterapeitu biedrības un Latvijas ārstu ētikas kodeksu.
Supervīzijas. Gadījumos, kad speciālistam darbā rodas neskaidrības par to, kā vislabāk klientam palīdzēt, viņš konsultējas ar pieredzējušiem kolēģiem, kuriem ir papildus izglītība supervīzijā. Supervīzijās tiek nodrošināta klienta neatpazīstamība.
No sadarbības ar šādu "speciālistu" ir jāatsakās nekavējoties!
- Nevar apliecināt savu izglītību un tiesības strādāt ar klientiem, uzrādot atbilstošus dokumentus, ja tu tos lūdz;
- Kategoriski atsakās no sadarbības pārtraukšanas, ja vairs nevēlies to turpināt vai jūti, ka esi gatavs sadarbības pārtraukšanai, jo terapijas mērķis ir sasniegts;
- Pierunā nākt vēl, draud, manipulē, uzstājīgi zvana, apgalvo, ka tev paliks sliktāk, ja vairs nenāksi;
- Veicina un uztur atkarīgu attiecību modeli, nepalīdz tavu atkarību pārvarēt;
- Piedāvā tikties viesnīcā, kafejnīcā vai citā tam nepiemērotā vietā;
- Saņemot samaksu par konsultāciju neizraksta kvīti vai neizsit čeku;
- Sarunā izmanto nosodošus izteicienus, piekarina "birkas", ir rupjš un aizskarošs ("tu kļūdies", "tu/tavs vīrs nu gan ir kretīns", "tavā vietā es pakārtos" u.c.);
- Nekaunīgs, ass, rupjš, apvaino tevi;
- Nosauc tavas problēmas par nepietiekami nozīmīgām;
- Neuzmanīgi klausās, regulāri kļūdās jau izstāstītos faktos;
- Neievēro distanci, pieskaras, flirtē, izrāda "neterapeitisku" interesi un rūpes, aicina satikties ārpus konsultācijām u.tml.;
- Māca dzīvot, uzspiež savu pārliecību (piemēram, mēģina pierunāt pievērsties ticībai, mainīt seksuālo orientāciju, mēģina pierunāt pārtraukt attiecības u.c.);
- Pārāk daudz runā par sevi un piemēriem no savas dzīves;
- Pārāk uzstājīgi vēlas uzzināt informāciju, kuru negribi stāstīt vai tev ir sāpīgi par to runāt;
- Izmanto psihologa, psihoterapeita un psihiatra darba specifikai un standartiem neatbilstošas darba metodes, piemēram, zīlēšanu, sarunāšanos ar gariem, rituālus u.tml.;
- Dara vai saka jebko, kas liek tev šaubīties par tā kvalifikāciju, profesionalitāti vai spēju tev palīdzēt!
Tev IR tiesības atteikties no turpmākās sadarbības un meklēt citu speciālistu arī tad, ja patreizējais ir iejūtīgs un kompetents savas nozares speciālists!
Informatīvā materiāla autore: Klīniskā psiholoģe, EMDR terapeite un krīzes intervences speciāliste Natālija Morozova
*materiāla vai tā daļu pārpublicēšanas gadījumā izmantojama sekojoša atsauce: Informatīvā materiāla autore: Klīniskā psiholoģe, EMDR terapeite un krīzes intervences speciāliste Natālija Morozova, publicēts www.tavaiizaugsmei.com
*materiāla vai tā daļu pārpublicēšanas gadījumā izmantojama sekojoša atsauce: Informatīvā materiāla autore: Klīniskā psiholoģe, EMDR terapeite un krīzes intervences speciāliste Natālija Morozova, publicēts www.tavaiizaugsmei.com