4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
Mēs runājam par obsesīvi kompulsīvu raksturu, kad domāšana un darīšana dominē cilvēka dzīvē, vietas jūtām nav. Runa ir par būtisku balansa trūkumu starp domu un jūtu pasauli, priekšroka tiek dota pirmajai. Cilvēks ar lielām grūtībām spēj piedzīvot, baudīt, spēlēties, vērot un aizskustināties, būt spontāns un dabisks savās cilvēciskajās izpausmēs.
Cilvēki ar obsesīvi kompulsīvu raksturu bieži izvēlas darbu, kur nepieciešama sīkumainība un punktualitāte, maza emocionālā iesaistīšanās, piemēram, grāmatveži, advokāti u.c.
Obsesīvi kompulsīvu raksturu raksturo perfekcionisms, neelastība, rigiditāte savos uzskatos un pārliecībā, pārmērīgi tiek kontrolēti dabiski un spontāni impulsi, piemēram, agresijas, seksuālu jūtu, mīlestības, alku, sāncensības gars. Cilvēks tiecas kontrolēt visu kas ir un kas nav kontrolējams. Tik stingras un uzmācīgas paškontroles rezultātā, cilvēks, visbiežāk, pauž neiecietību pret citu cilvēku trūkumiem un kļūdām. Apkopojot augstāk minēto, cilvēks ar obsesīvi kompulsīvu raksturu tiecas kontrolēt sevi cik vien var, tiecas aizturēt dabiskus instinktus, alkas, vēlmes. Šī iemesla dēļ, cilvēki kuri ir brīvi un dabiski, obsesīvi kompulsīva rakstura cilvēkiem var šķist pārāk familiāri vai pat nepiedienīgi.
Cilvēkiem ar obsesīvi kompulsīvu raksturu ir pārāk spēcīgs un neelastīgs superego jeb iekšējais kritiķis, kurš cenzē visu ko vien var nocenzēt, lai, nedod dievs, nenostādītu cilvēku muļķīgā situācijā, kā viņam pašam šķiet. Jūtu paušana sagādā lielas problēmas un diskomfortu, cilvēks, tā teikt, dzīvo tikai savā galvā. Lieki bilst, ka spontanitāte un dabiskums cilvēkā var raisīt bailes, neizturamas kauna un vainas jūtas. Cilvēks dzīvo hroniskās bailēs izdarīt kaut ko ne tā, šī iemesla dēļ, cilvēkam ir ļoti stingra un neelastīga personiskā morāle un likumi, kuru pārkāpšana izraisa mokošu emocionālu stāvokli reizēm pat ar vēlmi sevi sodīt.
Būtiskas grūtības var sagādāt lēmumu pieņemšana vai izvēles veikšana, īpaši, ja situācija nav ierasta, notiek pirmo reizi. Cilvēks baidās pieļaut kļūdu un tikt par to sodīts. Cilvēks tiecas darīt pareizās lietas, pareizajā laikā un vietā. Cilvēki ar obsesīvi kompulsīvu raksturu var būt lieliski grāmatveži, ķirurgi, policisti, arhitekti, celtnieki, programmētāji u.tml. Šajās profesijās viņu sīkumainība, detaļu pamanīšana un tieksme visu izdarīt pareizi, var būt ļoti noderīga. Kā būtisks trūkums jāmin šo darbinieku neiecietība pret kolēģiem, viņi var just dusmas, ka pārējie nestrādā tikpat uzcītīgi. Šī iemesla dēļ darbā var būt zināms sasprindzinājums vai pat atklāti konflikti ar kolēģiem. Cilvēki ar obsesīvi kompulsīvu raksturu bieži ir pakļauti stereotipu un aizspriedumu varai. Tomēr visbiežāk, šī rakstura cilvēki nav tendēti uz konfliktu, tas viņus biedē, jo apdraud paša uzskatu sistēmas stabilitāti. Visbiežāk viņi jūt bailes, šaubas paši par sevi, ar grūtībām adaptējas pārmaiņām.
Ņemot vērā, ka cilvēks nespēj vienmēr būt “ideāls”, cilvēki ar obsesīvi kompulsīvu raksturu nereti slimo ar depresiju, trauksmes traucējumiem, psihosomātiskām sūdzībām, piemēram, hroniskām galvas vai muguras sāpēm. Nereti ir vērojami rituāli, kuru mērķis ir mazināt bailes vai vainas sajūtu, piemēram, roku pārmērīga mazgāšana, skaitīšana, lai nenotiktu nekas slikts. Psihotiskajā līmenī funkcionējošs cilvēks ar obsesīvi kompulsīvu raksturu var kļūt murgaini apsēsts ar kādu ideju vai rituālu, viņš var būt pārliecināts, ka, piemēram, uzkāpšana uz bruģa savienojuma vietām izraisīs nelaimes gadījumu.
Mijiedarbībā ar citiem, cilvēks šķiet uzvilkts, satraukts, pietrūkst dzīvīguma un dabiskuma komunikācijā. Rigiditāte uzskatos un pārliecībās liedz iespēju noritēt interesantai diskusijai, kurā brīvi tiek pausti un pārrunāti dažādi skatījumu uz situācijām un notikumiem. Cilvēks var šķist auksts un augstprātīgs, pasīvi agresīvs, provocēt otrā sajūtu, ka viņa domas nav pareizas, aizkaitinājumu, jo cilvēks netiek pieņemts savos uzskatos un pārliecībās, kuras nav akmenī cirstas kā tas ir cilvēkam ar obsesīvi kompulsīvu raksturu.
Cilvēka ar obsesīvi kompulsīvu raksturu moto skan sekojoši “Noteikti esmu izdarījis ko sliktu. Man jādara pareizās lietas, tāpēc nekad vairs nepieļaušu kļūdas. Kontrolēšu sevi cik spēka”.
Kā veidojas obsesīvi kompulsīvs raksturs?
Visbiežāk pirmsākumi meklējami bērnībā, īpaši, laika posmā, kad notiek podiņmācība. Obsesīvi kompulsīvs raksturs veidojas kā reakcija uz vecāku prasīgumu, neelastību, vēlmi izaudzināt mazu, ideālu lēdiju vai džentlmeni. Ja bērns neatbilst vecāku standartiem, bērns tiek sodīts, tāpēc, agri vai vēlu, bērns iemācās pielāgoties. Viņš atslēdz savas jūtas, īpaši spontānas reakcijas, vēlmes, paša uzskatus un viedokļus. Bērns internalizē kritizējošo vecāku, identificējas ar “ideālā cilvēka” tēlu un atšķel savu patieso Es. Tā izveidojas viltus Es, kurš tiecas būt ideāls, lai izvairītos no kritikas, atraidījuma, sāpēm, kauna, vainas sajūtas. Lieki bilst, ka, visbiežāk, vecāku prasības nav bērna vecumam atbilstošas un pamatotas. Žēl, bet vecāku tas neinteresē, jo viņa vienīgais uzdevums ir izaudzināt ērtu un pareizu bērnu. Vecāki nereti ir auksti, formāli, ārkārtēji prasīgi, kritizējoši un nosodoši. Emocionāla vai pat fiziska vardarbība ir viena no disciplinēšanas metodēm, kuru izmanto vecāki, kuru bērns vēlāk izaug par cilvēku ar obsesīvi kompulsīvu raksturu. Bērna patiesais, dabiskais Es tiek iznīcināts.
Drāma ir tajā, ka pat pieaugot un ļoti, ļoti gribot atgūt pats sevi, cilvēks bez nopietnas un ilgstošas psihoterapijas to nav spējīgs izdarīt saviem spēkiem. Situāciju sarežģī arī tas, ka patiesais Es šķiet vājš, nepareizs, pārāk emocionāls un gribošs, īpaši stingri tiek cenzēti agresīvi un seksuāli impulsi. Obsesijas un kompulsijas kalpo kā aizsardzība no totālas Es iznīcības un neizturamas bezpalīdzības un kauna sajūtas. Šie simptomi satur kopā personības aspektus, kuri citādi būtu sašķīduši gabalos, potenciāli, iemetot cilvēku psihozē.
Lai cik ļoti cilvēks arī censtos cenzēt pats savas alkas un vēlmes, viņš nespēj kontrolēt savu zemapziņu. Šī iemesla dēļ, cilvēks ar obsesīvi kompulsīvu raksturu biežāk kā citi cilvēki fantazēs par seksuālām izvirtībām, vardarbīgiem vai pat sadistiskiem aktiem. Šīm fantāzijām, visbiežāk, būs uzmācīgs raksturs, kuras cilvēks nespēs kontrolēt, tāpēc viņa simtomātika, obsesijas un kompulsijas kļūs vēl izteiksmīgākas, jocīgākas un rigidākas. Paša domas un fantāzijas cilvēku nereti biedēs, liks justies sliktam, slimam, nepareizam, jo šīs fantāzijas būs pilnībā neiederīgas tajā Es imidžā, kuru obsesīvi kompulsīvs cilvēks tieksies radīt, uzturēt un prezentēt citiem. Uzmācību un rituālu daba ir mēģinājumi izvairīties no soda un atraidījuma.
Psihoterapijas galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkam nonākt kontaktā un spēt paust savas jūtas, tajā skaitā, gadiem vai pat gadu desmitiem cenzētās naidīguma, seksuālas iekāres, vēlmju jūtas. Milzīgs izaicinājums būs superego (iekšējās cenzūras) važu atslābināšana un pārstrukturēšana, lai cilvēks kļūtu spējīgs pieņemt pats savas vājības, uzdrošinātos pieļaut kļūdas, nebūt ideāls, nesodot sevi par to. Cenzētās jūtas ir dabiskas un pieņemamas, tās padara mūs par cilvēkiem un dod iespēju piedzīvot dažādu emociju dažādās gammas. Cenzējot nepatīkamas jūtas, cilvēks nav spējīgs pilnībā izjust un ļauties priekam, mīlestībai, entuziasmam un citām jūtām, kuras ir tikpat dabiskas kā tās, kuras gribētu nejust nemaz.
Terapijas ietvaros cilvēkam kļūs aizvien vieglāk pieņemt savu cilvēcību, viņš mācīsies, ka jūtot un paužot jūtas pasaule nesabrūk, viņš netiek atraidīts vai sodīts. Cilvēkam sāk kļūt nedaudz vieglāk nonākt kontaktā ar savu patieso Es, kurš, kā jau visiem mums, nav ideāls. Cilvēks mācīsies apieties ar savām jūtām, paust tās adekvāti un konstruktīvi. Ar laiku cilvēks spēs noticēt un pieņemt, ka viņam ir tiesības uz savām vēlmēm, domām, viņam pienākas brīvība paša jūtu un domu paušanā.
Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA
*materiāla pārpublicēšanas gadījumā izmantojama pilna atsauce uz autoru un mājaslapu www.tavaiizaugsmei.com
Izmantotās literatūras saraksts:
“Psychoanalytic Diagnosis. Understanding Personality Structure in the Clinical Process”. Nancy McWilliams
“Психотерапия характера. Практическое руководствово”. Джонсон, Стивен М.
Cilvēki ar obsesīvi kompulsīvu raksturu bieži izvēlas darbu, kur nepieciešama sīkumainība un punktualitāte, maza emocionālā iesaistīšanās, piemēram, grāmatveži, advokāti u.c.
Obsesīvi kompulsīvu raksturu raksturo perfekcionisms, neelastība, rigiditāte savos uzskatos un pārliecībā, pārmērīgi tiek kontrolēti dabiski un spontāni impulsi, piemēram, agresijas, seksuālu jūtu, mīlestības, alku, sāncensības gars. Cilvēks tiecas kontrolēt visu kas ir un kas nav kontrolējams. Tik stingras un uzmācīgas paškontroles rezultātā, cilvēks, visbiežāk, pauž neiecietību pret citu cilvēku trūkumiem un kļūdām. Apkopojot augstāk minēto, cilvēks ar obsesīvi kompulsīvu raksturu tiecas kontrolēt sevi cik vien var, tiecas aizturēt dabiskus instinktus, alkas, vēlmes. Šī iemesla dēļ, cilvēki kuri ir brīvi un dabiski, obsesīvi kompulsīva rakstura cilvēkiem var šķist pārāk familiāri vai pat nepiedienīgi.
Cilvēkiem ar obsesīvi kompulsīvu raksturu ir pārāk spēcīgs un neelastīgs superego jeb iekšējais kritiķis, kurš cenzē visu ko vien var nocenzēt, lai, nedod dievs, nenostādītu cilvēku muļķīgā situācijā, kā viņam pašam šķiet. Jūtu paušana sagādā lielas problēmas un diskomfortu, cilvēks, tā teikt, dzīvo tikai savā galvā. Lieki bilst, ka spontanitāte un dabiskums cilvēkā var raisīt bailes, neizturamas kauna un vainas jūtas. Cilvēks dzīvo hroniskās bailēs izdarīt kaut ko ne tā, šī iemesla dēļ, cilvēkam ir ļoti stingra un neelastīga personiskā morāle un likumi, kuru pārkāpšana izraisa mokošu emocionālu stāvokli reizēm pat ar vēlmi sevi sodīt.
Būtiskas grūtības var sagādāt lēmumu pieņemšana vai izvēles veikšana, īpaši, ja situācija nav ierasta, notiek pirmo reizi. Cilvēks baidās pieļaut kļūdu un tikt par to sodīts. Cilvēks tiecas darīt pareizās lietas, pareizajā laikā un vietā. Cilvēki ar obsesīvi kompulsīvu raksturu var būt lieliski grāmatveži, ķirurgi, policisti, arhitekti, celtnieki, programmētāji u.tml. Šajās profesijās viņu sīkumainība, detaļu pamanīšana un tieksme visu izdarīt pareizi, var būt ļoti noderīga. Kā būtisks trūkums jāmin šo darbinieku neiecietība pret kolēģiem, viņi var just dusmas, ka pārējie nestrādā tikpat uzcītīgi. Šī iemesla dēļ darbā var būt zināms sasprindzinājums vai pat atklāti konflikti ar kolēģiem. Cilvēki ar obsesīvi kompulsīvu raksturu bieži ir pakļauti stereotipu un aizspriedumu varai. Tomēr visbiežāk, šī rakstura cilvēki nav tendēti uz konfliktu, tas viņus biedē, jo apdraud paša uzskatu sistēmas stabilitāti. Visbiežāk viņi jūt bailes, šaubas paši par sevi, ar grūtībām adaptējas pārmaiņām.
Ņemot vērā, ka cilvēks nespēj vienmēr būt “ideāls”, cilvēki ar obsesīvi kompulsīvu raksturu nereti slimo ar depresiju, trauksmes traucējumiem, psihosomātiskām sūdzībām, piemēram, hroniskām galvas vai muguras sāpēm. Nereti ir vērojami rituāli, kuru mērķis ir mazināt bailes vai vainas sajūtu, piemēram, roku pārmērīga mazgāšana, skaitīšana, lai nenotiktu nekas slikts. Psihotiskajā līmenī funkcionējošs cilvēks ar obsesīvi kompulsīvu raksturu var kļūt murgaini apsēsts ar kādu ideju vai rituālu, viņš var būt pārliecināts, ka, piemēram, uzkāpšana uz bruģa savienojuma vietām izraisīs nelaimes gadījumu.
Mijiedarbībā ar citiem, cilvēks šķiet uzvilkts, satraukts, pietrūkst dzīvīguma un dabiskuma komunikācijā. Rigiditāte uzskatos un pārliecībās liedz iespēju noritēt interesantai diskusijai, kurā brīvi tiek pausti un pārrunāti dažādi skatījumu uz situācijām un notikumiem. Cilvēks var šķist auksts un augstprātīgs, pasīvi agresīvs, provocēt otrā sajūtu, ka viņa domas nav pareizas, aizkaitinājumu, jo cilvēks netiek pieņemts savos uzskatos un pārliecībās, kuras nav akmenī cirstas kā tas ir cilvēkam ar obsesīvi kompulsīvu raksturu.
Cilvēka ar obsesīvi kompulsīvu raksturu moto skan sekojoši “Noteikti esmu izdarījis ko sliktu. Man jādara pareizās lietas, tāpēc nekad vairs nepieļaušu kļūdas. Kontrolēšu sevi cik spēka”.
Kā veidojas obsesīvi kompulsīvs raksturs?
Visbiežāk pirmsākumi meklējami bērnībā, īpaši, laika posmā, kad notiek podiņmācība. Obsesīvi kompulsīvs raksturs veidojas kā reakcija uz vecāku prasīgumu, neelastību, vēlmi izaudzināt mazu, ideālu lēdiju vai džentlmeni. Ja bērns neatbilst vecāku standartiem, bērns tiek sodīts, tāpēc, agri vai vēlu, bērns iemācās pielāgoties. Viņš atslēdz savas jūtas, īpaši spontānas reakcijas, vēlmes, paša uzskatus un viedokļus. Bērns internalizē kritizējošo vecāku, identificējas ar “ideālā cilvēka” tēlu un atšķel savu patieso Es. Tā izveidojas viltus Es, kurš tiecas būt ideāls, lai izvairītos no kritikas, atraidījuma, sāpēm, kauna, vainas sajūtas. Lieki bilst, ka, visbiežāk, vecāku prasības nav bērna vecumam atbilstošas un pamatotas. Žēl, bet vecāku tas neinteresē, jo viņa vienīgais uzdevums ir izaudzināt ērtu un pareizu bērnu. Vecāki nereti ir auksti, formāli, ārkārtēji prasīgi, kritizējoši un nosodoši. Emocionāla vai pat fiziska vardarbība ir viena no disciplinēšanas metodēm, kuru izmanto vecāki, kuru bērns vēlāk izaug par cilvēku ar obsesīvi kompulsīvu raksturu. Bērna patiesais, dabiskais Es tiek iznīcināts.
Drāma ir tajā, ka pat pieaugot un ļoti, ļoti gribot atgūt pats sevi, cilvēks bez nopietnas un ilgstošas psihoterapijas to nav spējīgs izdarīt saviem spēkiem. Situāciju sarežģī arī tas, ka patiesais Es šķiet vājš, nepareizs, pārāk emocionāls un gribošs, īpaši stingri tiek cenzēti agresīvi un seksuāli impulsi. Obsesijas un kompulsijas kalpo kā aizsardzība no totālas Es iznīcības un neizturamas bezpalīdzības un kauna sajūtas. Šie simptomi satur kopā personības aspektus, kuri citādi būtu sašķīduši gabalos, potenciāli, iemetot cilvēku psihozē.
Lai cik ļoti cilvēks arī censtos cenzēt pats savas alkas un vēlmes, viņš nespēj kontrolēt savu zemapziņu. Šī iemesla dēļ, cilvēks ar obsesīvi kompulsīvu raksturu biežāk kā citi cilvēki fantazēs par seksuālām izvirtībām, vardarbīgiem vai pat sadistiskiem aktiem. Šīm fantāzijām, visbiežāk, būs uzmācīgs raksturs, kuras cilvēks nespēs kontrolēt, tāpēc viņa simtomātika, obsesijas un kompulsijas kļūs vēl izteiksmīgākas, jocīgākas un rigidākas. Paša domas un fantāzijas cilvēku nereti biedēs, liks justies sliktam, slimam, nepareizam, jo šīs fantāzijas būs pilnībā neiederīgas tajā Es imidžā, kuru obsesīvi kompulsīvs cilvēks tieksies radīt, uzturēt un prezentēt citiem. Uzmācību un rituālu daba ir mēģinājumi izvairīties no soda un atraidījuma.
Psihoterapijas galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkam nonākt kontaktā un spēt paust savas jūtas, tajā skaitā, gadiem vai pat gadu desmitiem cenzētās naidīguma, seksuālas iekāres, vēlmju jūtas. Milzīgs izaicinājums būs superego (iekšējās cenzūras) važu atslābināšana un pārstrukturēšana, lai cilvēks kļūtu spējīgs pieņemt pats savas vājības, uzdrošinātos pieļaut kļūdas, nebūt ideāls, nesodot sevi par to. Cenzētās jūtas ir dabiskas un pieņemamas, tās padara mūs par cilvēkiem un dod iespēju piedzīvot dažādu emociju dažādās gammas. Cenzējot nepatīkamas jūtas, cilvēks nav spējīgs pilnībā izjust un ļauties priekam, mīlestībai, entuziasmam un citām jūtām, kuras ir tikpat dabiskas kā tās, kuras gribētu nejust nemaz.
Terapijas ietvaros cilvēkam kļūs aizvien vieglāk pieņemt savu cilvēcību, viņš mācīsies, ka jūtot un paužot jūtas pasaule nesabrūk, viņš netiek atraidīts vai sodīts. Cilvēkam sāk kļūt nedaudz vieglāk nonākt kontaktā ar savu patieso Es, kurš, kā jau visiem mums, nav ideāls. Cilvēks mācīsies apieties ar savām jūtām, paust tās adekvāti un konstruktīvi. Ar laiku cilvēks spēs noticēt un pieņemt, ka viņam ir tiesības uz savām vēlmēm, domām, viņam pienākas brīvība paša jūtu un domu paušanā.
Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA
*materiāla pārpublicēšanas gadījumā izmantojama pilna atsauce uz autoru un mājaslapu www.tavaiizaugsmei.com
Izmantotās literatūras saraksts:
“Psychoanalytic Diagnosis. Understanding Personality Structure in the Clinical Process”. Nancy McWilliams
“Психотерапия характера. Практическое руководствово”. Джонсон, Стивен М.
