Tavai izaugsmei
  • NATĀLIJA MOROZOVA
    • KONSULTĀCIJAS
    • SMILŠU SPĒLES TERAPIJA
    • Traumas pārstrādes terapija (EMDR)
  • TARASS IVAŠČENKO
    • Klātienes konsultācijas
    • Supervīzijas
  • MEITENE HAMELEONS
  • VIDEO
  • LASĪTAVA
    • Rakstu sērija “Kliedējam mītus par psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju” >
      • 1. mīts: Nav nekādas atšķirības starp psihologu un psihoterapeitu, viss viens.
      • 2. mīts: Man tagad ir laiks un finansiāla iespēja, beidzot tā lieta jāizdara, jāaiziet pie psihologa vai psihoterapeita.
      • 3. mīts: Es atrisināšu visas savas problēmas vienā tikšanās reizē, maksimums pāris nedēļās.
      • 4. mīts: Nav vajadzības vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo es varu parunāt ar draugiem vai ģimeni.
      • 5. mīts: Visi psihologi un psihoterapeiti runā par to, kas uz problēmu nemaz neattiecas un velk visu garumā, lai vairāk nopelnītu.
      • 6. mīts: Man terapijā palika tikai sliktāk, tas viss ir “fufelis” un nevar palīdzēt.
      • 7.mīts: Es pats esmu sev labākais psihologs/psihoterapeits. Mana dzīves pieredze ir labākais padomdevējs!
      • 8.mīts. Grāmatu lasīšana psiholoģijā un psihoterapijā aizvieto psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju
      • 9.mīts. Nav svarīgi dokumenti. Ka tik sauc sevi par psihologu vai psihoterapeitu.
      • 10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...
      • ​11.mīts. Es pārtraukšu sadarbību ar psihologu/psihoterapeitu, tad mēs varēsim veidot romantiskas attiecības. Šķēršļu nav!
    • Rakstu sērija "Personības raksturi psihoanalītiskajā skatījumā" >
      • 1.daļa. Trīs personības organizācijas līmeņi – neirotiskais, psihotiskais, robežstāvokļa.
      • 2.daļa. Narcistisks raksturs
      • 3.daļa. Depresīvs raksturs
      • 4.daļa. Obsesīvi kompulsīvs raksturs
      • 5.daļa. Šizoīds raksturs
      • 6.daļa. Paranoīds raksturs
      • 7.daļa. Psihopātisks/antisociāls raksturs
      • 8.daļa. Disociatīvs raksturs
      • 9.daļa. Histērisks raksturs
      • 10.daļa. Mazohistisks raksturs
    • Kā izdzīvot pandēmijas laikā?
    • Kā pārvarēt krīzi
    • ​Kas ir psiholoģiskā trauma un kā to pārvarēt?
    • Robežstāvokļa personības traucējumi
    • Pašdestruktīva uzvedība. Kāpēc TO dara un kā TO apturēt?
    • Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
    • Nevajadzētu turpināt sadarbību ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, kurš:
    • EMDR terapija. Kas tā tāda?
    • Kā veidojas piesaiste un emociju regulācijas prasmes.
    • Emocijas. Kāpēc ir svarīgi just arī tad, ja sāp?
    • 15 Trauksmes mazināšanas tehnikas
    • Par depresijas ārstēšanu
    • Maldinoši uzskati par pašnāvību
    • Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību
    • Psiholoģiskās robežas. Kas tas par zvēru?
    • Kā pateikt NĒ?!
    • Vecāka pašnāvība. Kas notiek ar bērnu un kā palīdzēt?
    • Pieaugušo alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei
    • Negausīgā ēšana jeb kompulsīvā pārēšanās
    • Veģetatīvā distonija: Kā izrauties no šī loka?
    • Atkarība no otra cilvēka jeb līdzatkarība
    • Kad attiecības ar māti ir traumatiskas
    • Pietiekami mīlēts vai tomēr nē?
    • Nepietiekami mīlēts bērns. Kādas sekas pieaugušo vecumā?
    • 6 vecāku paradumi, kas palīdzēs izaudzināt emocionāli veselus bērnus
    • Kopdzīve ar emocionāli traumētu cilvēku
    • Kas raksturo psiholoģiski veselus cilvēkus
    • Drošības plāns tev un tavam bērnam, ja ciet no vardarbības ģimenē
    • Kā sasniegt izvirzītos mērķus?
    • Efektīva konfliktu risināšanas stratēģija
    • Dermataloģiskās saslimšanas psihoterapeita skatījumā
    • Bērna seksualitāte. Kā un kāpēc par TO ir jārunā?
    • Spēle ar bērnu paša rokām emocionālā intelekta attīstīšanai
    • Kā ar bērnu runāt par cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām?

10.mīts. Es atvedu savu bērnu pie psihologa, tad, lai viņš arī dara savu darbu un izdara ar viņu kaut ko...!

Picture
Realitāte: Katram vecākam, kurš meklē speciālista palīdzību savas, citu cilvēku vai mācību iestādes iniciatīvas dēļ, ir jāzina, ka darbs ar bērnu notiek tikai sadarbībā ar vecākiem. Tātad ilūzija par psihologu kā burvju nūjiņu, kurš bērnu salabos ir jāaizmirst jau no paša sākuma.
 
Bērns dzīvo ģimenē, sistēmā ar savu hierarhiju, kārtību, noteikumiem, attiecībām, noslēpumiem u.c., tāpēc, visbiežāk, ikviena bērna problēma, piemēram, uzvedības traucējumi, motivācijas trūkums, runāšana par vēlmi nomirt, slapināšanās gultā u.tml. ir ģimenes grūtību atspoguļojums jeb bērna reakcija uz tām. Bērns pilda ģimenes spoguļa funkciju, kurš atspoguļo ikvienu grūtību un problēmu, kas tajā pastāv, īpaši attiecību problēmas. Šī iemesla dēļ, darbā ar bērniem tiek iesaistīts vecāks, kurš bērnu atveda pie psihologa, reizēm pat visa ģimene, ja šāda iespēja pastāv.
 
Ja vecāks nav gatavs pārmaiņām vai nav gatavs uzņemties līdzatbildību par pārmaiņām ģimenē, kuras notiks, kad bērna grūtības tiks pārvarētas, nav gatavs ieguldīt savus emocionālos un fiziskos resursus bērna grūtību atrisināšanā,  diemžēl, bet visticamāk noturīgas izmaiņas nav sagaidāmas.
​
Lai vislabākajā veidā palīdzētu bērnam,  arī pašiem vecākiem ir jāiemācās dzirdēt, mijiedarboties, palīdzēt un mīlēt savu bērnu tā, lai grūtos dzīves brīžos sniegtu bērnam visu nepieciešamo mierinājumu,  drošību, atbalstu un palīdzību. Jāizvērtē pastāvošās attiecības starp ģimenes locekļiem, komunikācijas veids, konfliktu risināšanas stratēģijas, veidi kā ģimenes locekļi reaģē un tiek galā ar krīzēm, kā reaģē uz bērna emocijām un stresa izpausmēm. Psihologs palīdzēs šīs iemaņas apgūt vai pilnveidot, lai paaugstinātu darba ar bērnu efektivitāti un nodrošinātu rezultātu noturību ilgtermiņā. Ilgtermiņa rezultātu spēs nodrošināt tieši komandas darbs starp psihologu un motivētu un atbildīgu vecāku.
 
Izņēmumi ir bez vecāku gādības palikušie bērni vai bērni smagas krīzes gadījumā, kad primāri darbs, tomēr, notiek ar bērnu, viņa emocionālā un psihiskā stāvokļa stabilizēšana. Lai gan arī šajos gadījumos tiek meklētas iespējas un apzināti pieaugušie, kuri uzņēmušies atbildību par bērnu, piemēram, instanču darbinieki ar kuriem tiek veidota cieša sadarbība, sniegtas rekomendācijas par bērna emocionālā stāvokļa stabilizēšanai nepieciešamajiem faktoriem, piemēram, vides vai ikdienas rutīnas izmaiņām.
 
Kā redzat, bez laika, finansiālajām iespējām un zinoša speciālista, efektīvai sadarbībai ar apmierinošu un ilgtermiņa rezultātu ir vajadzīga arī vecāka motivācija, spēja uzņemties atbildību un gatavība aktīvi līdzdarboties procesā, kurš vērsts uz to, lai palīdzētu atrisināt bērna grūtības, kuru dēļ vecāki vērsušies pēc palīdzības.
 
Motivāciju, apņemšanos un drosmi vēlot,
Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova

Powered by Create your own unique website with customizable templates.