Emociju disregulācija personības traucējumu gadījumā. Ko darīt?
Veselīga un adekvāta emociju regulācijas prasme ir spēja apstāties, saprast kas notiek, spēja apzināties ko jūti. Izvērtēt prioritātes, pieņemt lēmumu ko darīt un kā rīkoties. Veselīga emociju regulācija paredz iespēju būt elastīgam savās atbildes reakcijās uz emocijām, pārkārtot savu uzvedību un izvēlēties atbilstošāko atkarībā no apstākļiem un apkārtējās vides prasībām. Tādējādi labas emociju regulācijas prasmes veicina cilvēka attīstību un adaptēšanās spējas.
Organiskas traumas vai ilgstošas psihoemocionālās traumas rezultātā, kuras rezultātā var veidoties personības traucējumi vai pat smagas psihiskas saslimšanas smadzenes vairs nestrādā pareizi kā rezultātā cilvēks emocijas piedzīvo kā:
- ārkārtējas intensitātes, tādas, kuras cilvēkam ir grūti izturēt;
- vērojama svārstība starp poliem, izteikta emociju labilitāte;
- impulsivitāte, eksplozivitāte, pašdestrukcija vai emocionāli vai pat fiziski vardarbīgas reakcijas pret citiem.
Emociju regulācijas grūtībām nāk līdzi arī uzvedības regulācijas grūtības un grūtības būt elastīgam, pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem un prasībām, mainīt savu uzvedību pielāgojoties vides vai situācijas prasībām. Citiem vārdiem sakot cilvēks ar lielākām grūtībām adaptējas dzīvei.
Personības traucējumu un PTSS gadījumā problēma tajā skaitā ir tajā, ka emocijas ne vienmēr ir saistītas ar realitāti, nereti tās aktualizējas ārējā kairinātāja ietekmē (trigeris), kas nav par objektīvo realitāti, bet gan traumatisku pagātnes situāciju, kura liek atkalpārdzīvot ar traumatisku notikumu saistītās emocijas. Pašos smagākajos gadījumos runa var būt par pirmsverbālām traumatiskajām pieredzēm, t.i. gūtas laika posmā, kad mazulis vēl pat nemācēja runāt. Šie ir īpaši smagi pārdzīvojumi, kurus cilvēki piedzīvo pat ne tik daudz kā atsevišķu emociju, bet vairāk kā afektu, vilni, kurš cilvēku pārpludina.
Bez tam mūsu psihei ir iedzimti pašregulācijas mehānismi, kurus sauc par psihiskajiem aizsardzības mehānismiem. Personības traucējumu gadījumā viņi lielākoties ir neadaptīvi, ļoti spēcīgi un neelastīgi. Tā, piemēram, disociācija, šķelšana, izstumšana.
Labā ziņa ir tajā, ka mūsu smadzenes ir plastiskas, spējīgas pārstrukturēties un veidot jaunus neirou savienojumus. Jā personības traucējumu gadījumā ir ļoti daudz neadaptīvu neironu savienojumu, kuri būs jāmaina, bet tas nav neiespējams darbs.
Personības traucējumi attīstās uz vairāku faktoru bāzes. Iedzimtas nervu sistēmas jeb temperameta tipa, iedzimtas predispozīcijas jeb noslieces, vides, traumas smaguma vai biežuma kā arī resursu, palīdzības un emocionālā atbalsta pieejamības vai nepieejamības.
Personības traucējumu korekcijā galvenā loma ir ilgtermiņa terapijai. Reālas, drošas un atbalstošas attiecības starp klientu un terapeitu dos iespēju reālā laika režīmā redzēt kas notiek, kas ir paterni, kuri tiek izspēlēti (projekcija un pārnese), domāšanas kļūdas, disfunkcionālas reakcijas un uzvedības veidi, piemēram, tā vietā, lai nospraustu robežas un runātu par savām vajadzībām cilvēks manipulē, runā netieši, ir kontrolējoš, vardarbīgs, izvairīgi atraidošs u.tml.
Terapija paredz psihoizglītošanu un apmācību par traucējumu, emocijām, robežām, stresa pārvarēšanas un problēmu risināšanas stratēģijām. Kalpo kā palīgs realitātes testēšanā un konteiners (iztur klienta vētrainās emocionālās reakcijas un parāda, ka šīs jūtas neiznīcina viņu). Pamazām klients ar speciālista palīdzību sākt identificēt savas emocijas un vajadzības. Paralēli šim darbam tiks apgūti dažādi veidi kā efektīvāk vadīt savas emocijas un stiprināta klienta vispārēja spēja labāk izturēt spriedzi.
kā efektīvi un konstruktīvi vadīt savas emocijas kamēr emociju vadības prasmju apguve vēl procesā?
- Saruna ar kādu, kuram uzticies vai arī zvans uz diennakts krīzes tālruni pieaugušajiem 6 7222922 (Lattelecom), 2 7722292 (Bite) vai bērniem un jauniešiem 116111 (diennakts).
- Dienasgrāmata, kurā raksti to kā un kāpēc jūties. Vari vadīties pēc šīs shēmas: Kas ir tas, ko es šobrīd jūtu? Kas šīs emocijas izraisīja? Par ko signalizē šī emocija? Kas notiek? Kāda ir mana vajadzība šajā situācijā? Ko varu darīt, lai šos apstākļus novērstu un apmierinātu savu vajadzību? Kā varu tikt galā ar šo emociju nedestruktīvā veidā?
- Paraudāt; pabļaut spilvenā; papīra bumba, kura tiek triekta pret sienu; mācīties vērot un vienkārši izturēt emociju, piemēram, nenoteiktību, skumjas, dusmas.
- Risini nevis bēdz no grūtībām. Identificē problēmu un sastādi tās risināšanas plānu.
- Nospraud robežas, pasaki nē, ja to vēlies. Meklē veidu kā pārtraukt vardarbīgas attiecības vai darbu.
- Mācies dusmoties nevardarbīgi, pasaki kā jūties, piemēram “Es šobrīd jūtos dusmīga. Man ir vajadzīgas desmit minūtes vienatnē, lai nomierinātos”.
- Efektīvs un trauksmi mazinošs elpošanas veids ir 2–3 sekunžu ieelpa caur degunu, kam seko lēna un nesteidzīga izelpa, vismaz 8 sekundes. Veicot izelpu, iztēlojies, ka tā notiek caur salmiņu, kas vērsts uz sveces liesmu. Izelpas laikā tā nevar tikt nodzēsta.
- Kopā ar elpošanas tehnikām labi strādā arī vizualizācijas tehnikas – piemēram, apsēdies vai apgulies tā, lai Tev būtu ērti. Sāc lēnām un vienmērīgi elpot, paralēli iztēlojies vietu, kurā jūties labi un droši – ja tādas nav, tad radi to savā iztēlē. Aplūko šo vietu kārtīgi – kā te izskatās? Pacenties ieklausīties skaņās, sajust šīs vietas smaržu, pieskaries kādam priekšmetam, sajūtot to fiziski. Izvēlies šīs vietas mierīgāko punktu un novieto tur atpūtas krēslu, apsēdies vai atgulies, aizver acis un klausieties šīs vietas skaņās, elpo un baudi šīs vietas smaržu un gaisotni. Ļaujies mieram un drošības sajūtai, kas piepilda ķermeni.
- Aplūko telpu, kurā atrodies un prātā nosauc piecus priekšmetus, kurus redzi; piecas skaņas, kuras dzirdi; piecas sajūtas, kuras jūti (piemēram, pulsāciju, apģērbu u.c.) un piecas smaržas, kuras varat saostīt. Atkārto šo uzdevumu no sākuma līdz beigām, katru reizi saucot par vienu lietu mazāk – vispirms piecas, tad četras, tad trīs, divas un vienu. Katrs nākamais solis padosies aizvien grūtāk un grūtāk, bet tieši tāpēc svarīgi ir neapstāties arī tad, kad pirmajā mirklī šķiet, ka vairs neko nevarat ne saostīt, ne sadzirdēt. Jo grūtāk ieraudzīt, sadzirdēt, saostīt vai sajust, jo smadzenes aktīvāk fokusējas uz dotā uzdevuma izpildīšanu, pārslēdzot uzmanību no satraucošajām domām un trauksmes sajūtas.
- Medikamenti var nostabilizēt emocijas, padarīt svārstības mazāk ekstrēmas un intensīvas, taču medikamenti neārstē traucējumus, jo nekādā veidā neveicina jaunu (adaptīvāku) neironu savienojumu veidošanos. To veicina psihoterapija – droša piesaiste, spoguļošana, konteinerēšana, traumatiskās pieredzes izstrāde, psihoizglītošana un apmācīšana.
Sertificēta Klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite NATĀLIJA MOROZOVA
*materiāla pārpublicēšanas gadījumā izmantojama pilna atsauce uz autoru un mājaslapu www.tavaiizaugsmei.com
