„Jūs neapgūsiet psihoterapijas mākslu lasot grāmatas, strādājot pie datora vai skatoties video pamācības, jo šī mākslas veida apgūšana ir iespējama mācoties, tikai no cilvēkiem. Dziļas saskarsmes un atklātības rezultātā...
Supervizors ir cilvēks, kurš nodod mantojumā savas zināšanas uzticamās rokās, nākamajam psihoterapijas mākslas meistaram” (Smith, 1990).
Kad un kam ir nepieciešamas un ieteicamas supervīzijas:
-Palīdzošo profesiju pārstāvjiem, kuru ikdienas darbs saistās ar regulāru un intensīvu saskarsmi ar cilvēkiem (ārstiem-psihoterapeitiem, psihodinamiski domājošajiem psihiatriem, psihoterapeitiem ar psihodinamisku ievirzi, mākslas terapeitiem, reizēm arī psihologiem un sociālajiem darbiniekiem).
-Reizēm supervīzijas ir nepieciešamas jau mācību procesā, kad tikai tiek iegūta kvalifikācija.
Kā notiek supervīzija?
Supervīzija sākas ar speciālista „pasūtījuma” jeb mērķa noformulēšanu. Tāpat tiek atrunāti arī sadarbības rāmji un ierobežojumi; pārrunāts un kopīgi izvēlēts vēlamais supervizora darba stils (no autoritāri-direktīva līdz asociatīvi radošajam); turpmāk, sesijas laikā strukturētas, supervizora vadītas sarunas gaitā tiek sasniegts izvirzītais sesijas mērķis, piemēram, saņemtas rekomendācijas kā turpināt darbu ar klientu, precizēta pacienta diagnoze un grūtību rašanās iespējamie cēloņi psihodinamiskajā skatījumā u.c.
Supervizors ir cilvēks, kurš nodod mantojumā savas zināšanas uzticamās rokās, nākamajam psihoterapijas mākslas meistaram” (Smith, 1990).
Kad un kam ir nepieciešamas un ieteicamas supervīzijas:
-Palīdzošo profesiju pārstāvjiem, kuru ikdienas darbs saistās ar regulāru un intensīvu saskarsmi ar cilvēkiem (ārstiem-psihoterapeitiem, psihodinamiski domājošajiem psihiatriem, psihoterapeitiem ar psihodinamisku ievirzi, mākslas terapeitiem, reizēm arī psihologiem un sociālajiem darbiniekiem).
-Reizēm supervīzijas ir nepieciešamas jau mācību procesā, kad tikai tiek iegūta kvalifikācija.
Kā notiek supervīzija?
Supervīzija sākas ar speciālista „pasūtījuma” jeb mērķa noformulēšanu. Tāpat tiek atrunāti arī sadarbības rāmji un ierobežojumi; pārrunāts un kopīgi izvēlēts vēlamais supervizora darba stils (no autoritāri-direktīva līdz asociatīvi radošajam); turpmāk, sesijas laikā strukturētas, supervizora vadītas sarunas gaitā tiek sasniegts izvirzītais sesijas mērķis, piemēram, saņemtas rekomendācijas kā turpināt darbu ar klientu, precizēta pacienta diagnoze un grūtību rašanās iespējamie cēloņi psihodinamiskajā skatījumā u.c.
